Fri

27

Jan

2012

Lasot ACTA: pirmās piezīmes

 

Vakar vakarā arī mani sasniedza panika par nupat parakstīto ACTA līgumu. No sākuma nolēmu nepievērst tam uzmanību, jo prāts un laiks šobrīd vairāk aizņemts ar disertācijas pabeigšanu. Tomēr interese izrādījās lielāka, tāpēc šorīt ātri pārskrēju ar acīm līguma tekstam. Tiešām ātri, līdz ar to nav izslēgts, ka kaut ko ļoti svarīgu esmu palaidusi garām. Bet tāpēc taču ir domāta komentāru sadaļa, vai ne?!

 

1. Kas ir ACTA un uz ko tas attiecas


ACTA ir starptautisks līgums, ko paraksta valstis, apņemoties ieviest tā nosacījumus savos likumos. ACTA nerada un nevar radīt tiešus pienākumus nevienam indivīdam. Latvija šobrīd ir parakstījusi ACTA, par tā ratificēšanu vēl ir jālemj Saeimai. Par līgumu lems arī Eiropas Savienības Parlaments.

 

ACTA attiecas uz tām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas minētas TRIPS līgumā: autortiesībām un blakustiesībām, preču zīmēm, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, dizainparaugiem, patentiem, pusvadītāju topogrāfijām, kā arī komercnoslēpumiem.

 

2. ACTA tēmas

 

ACTA skar četras galvenās tēmas: 1) intelektuālā īpašuma civiltiesiskā aizsardzība, 2) intelektuālā īpašuma krimināltiesiskā aizsardzība, 3) intelektuālā īpašuma aizsardzība uz robežām, kā arī īpaši izdalīta 4) intelektuālā īpašuma aizsardzība digitālajā vidē.

 

Šīs tēmas kā tādas nav nekas jauns, un visas jau tagad ir pazīstamas arī Latvijā, paredzot arī konkrētu regulējumu tiesību aktos.

 

3. Pirātisma definīcija


Kā jau ierasts normatīvo aktu izstrādāšanas tehnikā, ACTA sākumā ir definēti vairāki jēdzieni, kas izmantoti turpmākajā tekstā. Manu uzmanību piesaistīja pirātisma definīcija, kas šķiet ļoti plaša:

 

"pirated copyright goods  means any goods which are copies made 

without the consent of the right holder or person duly authorized by the right holder in the country of production and which are made directly or indirectly from an article where the making of that copy would have constituted an infringement of a copyright or a related right under the law of the country in which the procedures set forth in Chapter II (Legal Framework for Enforcement of Intellectual Property Rights) are invoked" -

 

proti, pirātiska kopija ir jebkura ar autortiesībām aizsargāta darba kopija, kas veikta bez tiesību īpašnieka piekrišanas un nav atļauta ar likumu. Vienotas pirātisma definīcijas nav, taču manā skatījumā pirātismam būtu jāietver vismaz divas pazīmes, kuru nav ACTA pirātisma definīcijā: apmērs un vaina.

 

4. Civiltiesiskā aizsardzība

 

Civiltiesiskās aizsardzības jomā lielos vilcienos nekā jauna nav. Saskaņā ar ACTA tiesību īpašniekam jābūt iespējai tiesas ceļā panākt pagaidu regulējumu, kas aptur viņa tiesību pārkāpumu. Tāpat viņam ir tiesības saņemt informāciju par pārkāpuma veicēju un pārkāpuma apjomu. Taču (!) šīs tiesības ir īstenojamas tikai uz tiesas lēmuma pamata un pirmsšķietami ticami pierādot, ka ir noticis vai notiks intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. Tāpat tiesa var lemt, ka pirātiskās preces izņemamas no apgrozības un iznīcināmas pēc sprieduma stāšanās spēkā. Tas viss Latvijā jau ir. Tāpat Latvijā jau šobrīd ir vairāki veidi, kā aprēķināt tiesību īpašniekam nodarītos zaudējumus, kas arī ir viens no ACTA punktiem.

 

5. Krimināltiesiskā aizsardzība

 

ACTA pieprasa valstīm paredzēt kriminālatbildību vismaz par tīši izdarītiem autortiesību un preču zīmju pārkāpumiem, kas izdarīti komerciālā mērogā. Vēlamības formā ACTA formulē iespēju saukt pie kriminālatbildības arī juridiskas personas. Juridisko personu kriminālatbildību Latvijā nepazīst. Taču ACTA arī ietver atrunu, ka šāda atbildība ieviešama tikai tiktāl, ciktāl tā ir saskaņa ar valsts tiesību sistēmas principiem.

 

Āža kāja, manuprāt ir ACTA 23.panta trešā daļa - kriminālatbildība par filmu filmēšanu to demonstrēšanas laikā:

 

"A Party may provide criminal procedures and penalties in appropriate cases for the unauthorized copying of cinematographic works from a performance in a motion picture exhibition facility generally open to the public."

 

Kāpēc pēkšņi tik kazuistisks regulējums? :) Šis gan ir punkts, ko valsts var ieviest savos tiesību altos, bet tas nav obligāti.

 

6. Robežu pasākumi

 

Arī robežu pasākumi jau šobrīd darbojas, pateicoties Eiropas Savienības tiesību aktiem. Komerciālās kravas uz robežas tiek pārbaudītas un gadījumā, ja rodas aizdomas par pirātisku preci, - aizturētas un pēc pārbaužu veikšanas iznīcinātas. Latvietim parastajam svarīga varētu būt vienīgi ACTA 14.panta otrā daļa:

 

"A Party may exclude from the application of this Section small quantities of goods of a non-commercial nature contained in travellers’ personal luggage",

 

kas nozīmētu to, ka Turcijas atvaļinājumā nopirktais slavena zīmola pakaļdarinājums netiks konfiscēts un par tā ievešanu nedraudēs kriminālatbildība.

 

7. Internets

 

Visvairāk visus, protams, satrauc internets. Konkrētas atsauces nelikšu, taču nets ir pilns ar rakstiem un video par to, ka ACTA nozīmējot interneta beigas, viss turpmāk tiks cenzēts un par jebkādu informācijas tālākizplatīšanu liks cietumā. Šādi kategoriski apgalvojumi mani vienmēr dara skeptisku, lai kurš tos izteiktu. 

 

Attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību digitālajā vidē ACTA vispirms uzsver, ka iepriekš aprakstītie civiltiesiskie un krimināltiesiskie līdzekļi attiecināmi arī uz digitālo vidi. Tas nav nekas jauns. Taču ir paredzētas arī papildus speciālās procedūras un iespējas, taču allaž uzsverot, ka tās jāievieš 

 

"in a manner that avoids the creation of barriers to legitimate activity, including electronic commerce, and, consistent with that Party’s law, preserves fundamental principles such as freedom of expression, fair process, and privacy." - 

 

tātad tādā veidā, kas nerada barjeras likumiskām darbībām, tai skaitā e-komercijai, un atbilstoši puses (proti, valsts) tiesību aktiem neapdraud tādus fundamentālus principus kā vārda brīvība, godīgs process (proti, taisna tiesa) un privātums.

 

Šeit jāatgādina arī par neseno Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā Scarlet pret SABAM, kurā Tiesa uzsvēra, ka visaptveroša, patstāvīga un nesamērīgi dārga interneta kontrole nav pieļaujama.


Arī ACTA 27.panta ceturtā daļa paredz interneta servisa provaidera pienākumu izsniegt informāciju par tā klientiem tikai uz tiesas lēmuma pamata, ja tiesību īpašnieks ir cēlis prasību tiesā par viņa tiesību pārkāpumu. Vismaz es neredzu, pēc kura no ACTA pantiem interneta servisa provaiderim būtu pastāvīgi jākontrolē un jāfiltrē interneta lietotāju darbības.

 

Visbeidzot ACTA pievēršas efektīvo tehnoloģisko līdzekļu aizsardzībai (27.panta piektā-astotā daļa), ko tiesību īpašnieki izmanto, lai nepieļautu darbu kopēšanu un izplatīšanu. Lasīju kritiku, ka ACTA regulējums ierobežos brīvo programmu izmantošanu, taču, lai varētu izteikt savu viedokli, man būtu drusku vairāk jāiedziļinās šajā problemātikā. Atstāšu to citai reizei. 

 

 

Un kāds ir jūsu viedoklis par ACTA?

 


 

Write a comment

Comments: 46
  • #1

    zais (Friday, 27 January 2012 14:48)

    "Juridisko personu kriminālatbildību Latvijā nepazīst." Tā nu vis nebūs taisnība. Ir virkne normu, sākot ar Krimināllikuma 12.pantu, kas šo jomu regulē.

  • #2

    Zaibis (Friday, 27 January 2012 14:59)

    Sausais atlikums - kartējā analfabētu saceltā vētra ūdensglāzē. Ne nu kādam griezīs vadus par filmu kačāšanu, ne liks cietumā. Tas viss ir vērsts uz biznesa aizsardzību, lai uzņēmums kura produkciju vilto Ķīnā varētu kaut ko izdarīt.

  • #3

    Viesturs L (Friday, 27 January 2012 15:03)

    >>>zais

    Tajā pašā 12.pantā ir pamatoti norādīts, ka "atbild fiziskā persona". Jā, juridiskas personas vārdā var tikt veiktas, piemēram, krāpnieciskas darbības. Taču kriminālatbildības subjekts joprojām būs fiziska persona, cita starpā tāpēc, ka Latvijā pastāv fiziskas personas vaina kā obligāts atbildības priekšnoteikums.

  • #4

    Rūdolfs Mazurs (Friday, 27 January 2012 15:38)

    ACTA paredz, ka nedrīkstēs apiet ražotāju ieviestos tehnoloģiskos ierobežojumus (DRM). Piemēram, ASV nopirkts DVD disks ar (1. reģions) nebūs (likumīgi) atskaņojams šeit. Tagad Latvijā var iegādāties DVD atskaņotājus, kas reģionus ignorē, bet turpmāk to vairs nevarēs darīt.

    Brīvās programmatūras ierobežojumi balstās uz to, ka, ja var doto saturu kaut kā apskatīt (filmas, mūzika, grāmatas), tad to var arī pavairot un pārveidot. Tā ir skarbā tehnoloģiskā realitāte, ko nevar apiet. Ja ACTA stājas spēkā, nedrīkstēs izmantot, izveidot vai izplatīt programmatūru, kas var apiet DRM. Tā rezultātā vairs nevarēs likumīgi patērēt ar DRM ierobežotu saturu, izmantojot atvērtas tehnoloģijas.

  • #5

    guntislau (Friday, 27 January 2012 16:13)

    Kopumā rodas šaubas, kāda vispār ir jēga no šī līguma? pēc saceltās ažiotāžas likās, ka tas ir kas līdzvērtīgs SOPAi un PIPAi, bet realitātē tas iespējams ir mēģinājums ieaicināt intel.īp.tiesību aizsardzības bariņā arī tās valstis, kur tas vēl nav iestrādāts.

    Līdz galam vienīgi nav skaidrs, vai tad jau šobrīd Latvijā nevar izprasīt info no provaidera par lietotājiem, kas

  • #6

    guntislau (Friday, 27 January 2012 16:14)

    Norāvās...

    vai tad jau šobrīd Latvijā nevar izprasīt info no provaidera par lietotājiem, kas varētu būt iesaistīti pārkāpumā?

  • #7

    emuars.lv (Friday, 27 January 2012 17:52)

    principā, ja sēdi savā būrīti un nespirinies, tad neko tev šī ACTA neietekmē.... tomēr, ja kādā brīdī, tavas darbības (varas kritika, korupcijas atklāšana u.t.t.) var sākt varai nepatikt, tad aizbildinoties ar šo ACTA, tevi var sākt pēc visiem punktiem ņemt priekšā...

    Gan konfiscēt datunesējus, gan aizvērt tavu mājaslapu / blogu, gan arī pie stingrākas nepieciešamības arī ietupināt cietumā.

    Un iekļūt tavā privātajā telpā arī tagad būs vieglāk! Nokačāji fotogrāfijas no Google images... Lieta gatava.

  • #8

    guntislau (Saturday, 28 January 2012 15:47)

    Atbildot iepriekšējam komentam: bet tagad arī var paņemt pie dziesmas par nelegālu kontentu. Tiešām nesaprotu, kas ar ACTA būs vairāk, sliktāk, savādāk. Ticamāk nekas...

    Par jauno Data Privacy direktīvu gan vajadzētu satraukties. Izskatās, ka tur uzliks lielus pienākumus sistēmu pārziņiem.

  • #9

    Normunds (Saturday, 28 January 2012 17:11)

    guntislau - tak ar tiesas lēmumu arī tagad var dabūt zināt visu no provaideriem un viņiem ir pienākums jau tagad kaut kādu laiku glabāt sistēmas logus. pēc būtības ar ACTA jau nekas nemainīsies, autortiesības būs jāievēro, feikos nike un adidas tirgot nevarēs. es esmu izbrīnīts par sacelto jezgu.

  • #10

    Autornica.lv (Saturday, 28 January 2012 18:58)

    Latvijā un pārējās Eiropas Savienības valstīs ACTA īpašas izmaiņas neieviesīs, jo pie mums jau šobrīd (vismaz uz papīra) ir samērā augsts intelektuālā īpašuma aizsardzības līmenis. ACTA bija nepieciešams starptautiskā līmenī, lai mudinātu arī citas valsts cīnīties pret pirātismu un preču viltošanu. Vēlreiz atkārtoju, ka Latvijā jau šobrīd tas viss vairāk vai mazāk ir atrunāts. Ir dažas lietas, kas atšķiras, taču tās noteikti nav tās, par ko satraucas vai puse interneta.

    Tiem, kas saka, ka uz ACTA pamata tagad kaut ko filtrēs vai kontrolēs - pirmkārt, kurā pantā jūs to lasāt? Otrkārt, uz ACTA pamata neviens vispār neko nedarīs, jo tas ir starptautisks līgums, kas katrai valstij ir jāievieš savos iekšējos likumos - piemēram, Autortiesību likumā, Krimināllikumā, Civilprocesa likumā un citos.

    Un, ka aizbildinoties ar ACTA, ņems priekšā tos, kas nepatīk valsts varai - nu tad es vairāk satrauktos par CIP slepenajiem cietumiem.

    @Rūdolfs - Autortiesību likuma 68. panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka autortiesību pārkāpums ir "...tādu efektīvu tehnoloģisko līdzekļu iznīcināšana vai apiešana, kuri paredzēti, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, vai citas darbības ar tehnoloģiskajiem līdzekļiem, ja tās notikušas bez autortiesību un blakustiesību subjekta atļaujas"

    @zais Kā jau Viesturs rakstīja, kriminālatbildība Latvijā iestājas tikai fiziskām personām, uz ko arī norāda KL 12. pants. Krimināllikumā noteiktos gadījumos juridiskām personām var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

  • #11

    Normunds (Saturday, 28 January 2012 19:06)

    Smieklīgākais (un skumjākais) ir tas, ka daži esot pieteikuši piketu pret ACTA. Lieki pat viņiem jautāt pret ko konkrēti viņi protestēs.

    Te var izlasīt kāda "aktīvista" pamatojumu kāpēc EP deputātiem esot jāprotestē pret ACTA. http://goo.gl/eHvP5 Es domāju, ka komentāri nav nepieciešami.

  • #12

    Kā tad ir (Saturday, 28 January 2012 19:41)

    Vai par Mikipeles bildes saglabāšanu un uzlikšanu desktop fonam provaideris vai kas tml automātiski ziņos par zādzību?

  • #13

    Rūdolfs Mazurs (Saturday, 28 January 2012 20:58)

    Pēdējās pāris dienas ir akurāts atgādinājums (pārlasot autortiesību un krimināllikumu) par to, kādā valstī ar kādiem likumiem man ir jādzīvo. Un ja godīgi, es šajā valstī dzīvot negribu.

    Es būtu dziļā sajūsmā, ja neko nevarētu nopiratizēt (pat ne winrar), bet veids, kā uz to līdz šim ir iets man izraisa nelabumu. Varbūt nevajadzēja par to sīkāk interesēties un cerēt, ka mani neieliks cietumā par to, ka esmu pazaudējis disku, no kura taisīju mp3 ripus, ko klausīties uz datora.

  • #14

    Viesturs L (Saturday, 28 January 2012 20:59)

    Tas, ka atsevišķi anti-ACTA aktīvisti norāda, ka pret šo nolīgumu protestējuši daudzi interneta resursu uzturētāji, mani uzvedināja uz domu - vai tikai šo panikas un baumu uzkurināšanas gaitā kāds nav (ne)apzināti zem ACTA pabāzis arī skaļāk izskanējušo amerikāņu SOPA un PIPA iniciatīvu saturu un pasniedzis to visu kā jau notikušu faktu?

  • #15

    Laterna (Saturday, 28 January 2012 21:01)

    OMG, paldies, Magda! Jūsu komentārus vienmēr lasu ar interesi :) Tagad man ir more or less skaidrs. Veiksmīgu disertācijas tapšanu. Es gan nezinu, par ko rakstāt, bet, jas tas ir par intelektuālo īpašumu - hmmm, tā IR interesanta tēma (piem., Autortiesību likums 4.p. aizsargāti darbi: Literāri darbi (grāmatas, brošūras[..]) Hmm, kā gan grāmata (kas pēc būtības ir nesējs) var būt autora darbs? Veiksmīgu dienu!

  • #16

    Enima (Sunday, 29 January 2012 16:59)

    Vai kass var man atbildet uz jautajumu par to vai ACTA nepavers plasakas iespejas ASV autortiesibu aizstavju organizacijam ierosinat "lietas" pret LV

  • #17

    Enima (Sunday, 29 January 2012 17:00)

    ... pret LV autortiesibu parkapejiem?

  • #18

    Jānis (Sunday, 29 January 2012)

    Par interneta filtrēšanu. 25. daļā ir minēts, ka jādara darbības lai nekavējoties izņemtu pārkāpjošo saturu. Pēc esošās prakses tas nozīmē serveru konfiskāciju. Vienīgais veids kā ISP no tā var izsargāties ir filtrēt ko lietotājs var un nevar ievietot lapā, tādejādi paverot iespēju dažāda veida cenzūrai, utt. Sazvērestīb-teorētiski, bet ACTA šādu lietu netieši uzspiedīs.

  • #19

    marruciic (Sunday, 29 January 2012 21:23)

    ir virkne Indijas un Ķīnas farmācijas ražotāju, kas bažījas pēc ACTA mainīsies akcenti zāļu tirgū.. īdz šim pēc konkrēta termiņa ikviena licencēta farmācijas kompānija varēja tiekties ražot to vai situ patentēto medikamentu, izdodot tirgū tā saukto ģenēriķi. Ikreiz tā cena bija zemāka.
    I bažas, ka turpmāk šāda kopēšana nebūs iespējama un tādējādi progresīvie mdikamenti sadārdzināsies.
    Piemērs - aizvadītajā decembrī ASV piedzīvoja vēsturisku notikumu - Indijas uzņēmums Ranbaxy izcīnīja tiesības tirgū ASV piedāvāt esošā oriģinālprodukta monopoltirgū piedāvāt savu ģenēriķi. Bloomberg aplēse, ka pus gada garumā, kad monopola spēles laukums sadalīts 2 daļās Indijas uzņēmums ietirgos ap 450-600 miljonus ASV dolāru.. Lieki konkurenti nav vajadzīgi..

  • #20

    m (Monday, 30 January 2012 02:00)

    Te ir visai daudz jautājumu par šiem vienkāršajiem formulējumiem. Arī visa dokumenta izstrādes ilgā un slepenā procedūra liecina, ka tas, visdrīzāk, nav tik vienkārši:
    http://www.edri.org/edrigram/number10.1/whats-wrong-with-ACTA
    http://acta.ffii.org/?p=904

  • #21

    Enima (Monday, 30 January 2012 09:33)

    Izkopēju labākās frāzes no tā dokumenta:

    VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti
    1. Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu Nav attiecināms.
    2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē Nav attiecināms.
    3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti Nav attiecināms.
    4. Saeimas un ekspertu līdzdalība Nav attiecināms.

    12. PANTS
    Pagaidu pasākumi
    1. Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas piemērot tūlītējus un efektīvus pagaidu pasākumus:
    a) pret pusi vai vajadzības gadījumā trešo personu, kura ir attiecīgās tiesu iestādes jurisdikcijā, lai novērstu jebkādu
    intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu

    25. PANTS
    Apķīlāšana, atsavināšana un iznīcināšana
    likt apķīlāt jebkādus saistītus materiālus un darbarīkus, kas izmantoti iespējamā nodarījuma veikšanā,

    27. PANTS
    Īstenošana digitālajā vidē
    1. Katra Puse nodrošina, ka tās tiesību aktos ir pieejamas īstenošanas procedūras, ciktāl tas noteikts 2. iedaļā (Civiltiesiskā īstenošana)
    un 4. iedaļā (Krimināltiesiskā īstenošana), lai pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu digitālajā vidē būtu iespējams
    īstenot efektīvu rīcību, tostarp steidzamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai novērstu pārkāpumu, un tiesiskās aizsardzības līdzekļus,
    kas attur no turpmākiem pārkāpumiem.
    4. Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem var pilnvarot savas kompetentās iestādes likt tiešsaistes pakalpojumu
    sniedzējam steidzami izpaust tiesību īpašniekam informāciju, kas ir pietiekama, lai identificētu abonentu, kura konts, iespējams,
    ir izmantots pārkāpuma veikšanai,
    5. Katra Puse paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret tādu
    efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu

  • #22

    Ieva A (Monday, 30 January 2012 11:54)

    Paldies, Magda, par ļoti labu apkopojumu. Pirms tam pati ātri izlasīju ACTA, un iespaids bija ļoti līdzīgs tavējam - ka Latvijā tas viss jau ir ieviests, un nekas būtiski mums nemainās.

  • #23

    Ansis Māliņš (Monday, 30 January 2012 12:50)

    Ja nekas būtiski nemainās, tad priekš kam viņš vispār Latvijai? Ja nekas būtiski nemainās, tad kāpēc ACTA tika sastādīts tādā slepenībā un parakstīts tādā steigā?

  • #24

    ZZZ - to Enima (Monday, 30 January 2012 13:46)

    ACTA neievieš jaunas IPR normas...

  • #25

    m. (Monday, 30 January 2012 14:11)

    Vēl viens pētījums ar pamatojumime, nācis no EP Article 29 Working Party
    http://blogs.telegraph.co.uk/technology/shanerichmond/100005358/eu-concerned-about-acta-privacy-implications/

  • #26

    Unabomberz @Enima (Monday, 30 January 2012 15:48)

    Nocitēji lieliskus ACTA pantus. Salīdzini ar Civilprocesa 30.2 nodaļu un redzēsi, ka jau šobrīd Latvijā šādas iespējas jau ir nodrošinātas.

  • #27

    kronte (Monday, 30 January 2012 17:28)

    Vienīgais par ko ''pirāts'' var satraukties manā skatījumā ir tas, ka ACTA ievadā ir vispārīgi ievilkta netieša norāde uz ''Private order graduate response'' (kas ir tāda kā lielo korporāciju sadraudzēšanās ar interneta pieslēguma nodrošinātāju, lai realizētu savu ''three strike law'' variantu) - ''Desiring to promote cooperation between service providers and right holders to address
    relevant infringements in the digital environment''. taču POGR ieviešanas sekmēšana nav nekādi izteikta imperatīvā formā un mani māc stipras šaubas, ka Latvijā kāds provaiders ies ar atplestām rokām sadarboties ar kādu korporāciju, lai sekmētu savu klientu visticamāko atbiršanu. sīkāk pa šo tēmu skat. http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=1619006

    P.S.
    Šis blogs ir patiešām jauks un interesants, cieņu autorei.

  • #28

    Autornica.lv (Monday, 30 January 2012 20:58)

    Manuprāt, neizpratni lielā mērā veicina tas, ka ikdienā neviens parasts pilsonis likumus nelasa un tie tomēr ir diezgan abstrakti formulēti. Bez juridisko zināšanu bagāžas par to, kā normas ir jāpiemēro un kā tās ir savstarpēji saistītas, ir grūti tvert kopainu. Ar to gan es negribu apgalvot, ka juristi ir vienīgie, kas drīkstētu izteikties. Šobrīd ir labi, ka ir sākusies publiskā diskusija, un, cerams, ka arī Saeima pirms balsošanas iepazīsies ar tekstu, par kuru tai jābalso. Pie tam ACTA rezultātā cilvēki varbūt vairāk ir painteresējušies, kāds šobrīd vispār ir tas tiesiskais rāmis.

    @kronte: reiz klausījos priekšlasījumu par īru pieredzi ar graduate response - runātāja apgalvoja, ka tas esot efektīvs veids, kā aizsargāt autortiesības. Domāju, ka sadarbības ietvaros IPS spētu izcīnīt sabalansētu regulējumu, jo, kā jau raksti, viņiem arī nevajag, lai klienti aizietu pie citiem. Šādas ziņas tomēr izplatās ļoti ātri. No ekonomiskā viedokļa industrijas pašregulācijai ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar valsts regulāciju.

  • #29

    kronte (Monday, 30 January 2012 22:32)

    No manis pētītājiem materiāliem saistībā ar Īrijas pieredzi, kas izpaužas viena IPN (EIRCOM) piekāpība (vai arī pretimnākšanā) Irish Recorded music association, efektivitātes ziņā ir nosacīta, sankcija Eircom klientam par ''trīskārtējo pārkāpumu'' ir interneta pieslēguma atslēgšana, ok, tik tālu viss ir skaidrs. Taču, kas notiek tālāk? Ja Francijā persona vismaz tiek ievietota uz laiku valsts ''melnajā sarakstā'', tad Īrijā nekas neliedz personai izmantot cita IPN pakalpojumus. Tālāk, es īsti nesaprotu, kāda var būt EIRCOM izdevība faktiski ''atteikties'' no klienta (ja vien publiski nepieejamā vienošanās starp Eircom un IRMA neparedz kādu % no IRMA :) ), pietam man tā arī nav izdevies atrast kādu statistiku, kas liecinātu par šī pasākuma efektivitāti (tiesa gan, neviens no graduate response variantiem (privāti/valsts līmenī) pašlaik nevar liecināt par to efektivitāti). Lai arī protams, no ekonomiskā viedokļa šāda industrijas pašregulācija nepieprasa valsts resursu iesaistīšanu (atbilstošās iestādes pielikšanu pie darba/uzturēšanu, piem. Francijā - HADOPI, Jaunzēlandē - tiesas), manā skatījumā ja tiek ieviests graduate response, tad to ievieš valsts veicot atbilstošas izmaiņas likumdošanā, tikai tādā veidā var panākt, ka graduate response sistēmai pakļaujas visi valstī esošie IPN (tas itin īpaši aktuāli būtu Latvijā, kur katrā ciematā ir pa savam IPN).

  • #30

    Enima (Monday, 30 January 2012 23:14)

    Izgāju cēlreiz cauri tekstam no skatupunkta ka šis viss jau ir LV likumdošanā, sanāk ka jaunas normas šis doc neuzliek bet paver plašas iespējas privātiem ārvalstu autortiesību kantoriem legāli, kaut vai katru dienu dušīt LV iedzīvotājus + uz aizdomu pamata pieprasīt izsniegt personas datus.

    * 12. PANTA 1 daļa - "Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas piemērot tūlītējus un efektīvus pagaidu pasākumus"
    * 27. PANTA 4 daļa - "pilnvarot savas kompetentās iestādes likt tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam steidzami izpaust tiesību īpašniekam informāciju ... ja šādu informāciju vēlas saņemt, lai aizsargātu vai īstenotu šīs tiesības"
    * 27. PANTA 7 daļa - "Puse nodrošina atbilstīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret jebkuru personu ... vai, ja ir pamats zināt, ka tas izraisīs, pieļaus, sekmēs vai apslēps jebkādu autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu"

    Tā sanāk?

  • #31

    Autornica.lv (Tuesday, 31 January 2012 11:45)

    @Enima Nē, tā nesanāk.
    Pirmkārt, ACTA pats par sevi nav nekāds likums, bet gan starptautisks līgums, kas nosaka saistības tikai valstīm. Katra konkrētā valsts pati izlemj, kādus likumus tā pieņem.
    Otrkārt, normas nedrīkst lasīt atrauti. Piemēram, - jānosaka pagaidu pasākumi. Bet kas ir pagaidu pasākumi? Uz to atbilde meklējama Civilprocesa likumā, kur ir skaidri un gaiši noteikts, kad drīkst piemērot pagaidu aizsardzības pasākumus, kas ir jāpierāda prasītājam, lai vispār pamatotu šādu pieteikumu, un ko tiesa veic otras puses interešu aizsardzībai.
    Treškārt, kā jau teicu, Civilprocesa likumā tas jau ir paredzēts - kopš 2007.gada. Man gan nav statistikas par to, cik "ārvalstu kantori" līdz šim ir vērsušies tiesā ar šāda veida pieteikumiem, taču pat, ja ir - uz pliku aizdomu pamata vien nekādus datus nevienam neizsniedz.

    @kronte Domāju, ka ISP interese sadarboties graduate response jautājumā varētu būt tikai tad, ka pēc attiecīgās valsts likumiem viņu var atzīt par līdzvainīgu autortiesību pārkāpumā. Vai arī, ja ir kaut kādas citas ekonomiskas intereses, korporatīvās saites un tādā garā. Tik detalizēti šajā jautājumā neesmu iedziļinājusies, vien zinu, kādi apmēram ir populārākie risinājumi.

  • #32

    Enima (Tuesday, 31 January 2012 14:23)

    OK, par šo "kad drīkst piemērot pagaidu aizsardzības pasākumus, kas ir jāpierāda prasītājam, lai vispār pamatotu šādu pieteikumu, un ko tiesa veic otras puses interešu aizsardzībai". Jau pāris gadus sekoju līdzi īrijas lietas attīstībai. Tagad jau kādu laiku tiesas lēmums ir stājies spēkā. Vienam konkrētma IPS jābrīdina savi klienti un pie atkārta pārkāpuma jāatslēdz viņam interneta pieslēgums. Vai tas vispār ir OK atslēgt cilvēkiem piekļuvi internetam, informācijai? Vai šādu noteikumu dēļ šis IPS necieš regulārus finansiālus zaudējumus? Pagaidām konkrētu datu vai mērķis tiek sasniegts utt nav, droši vien ka pēc ilgāka perioda būs.

    Un kā tiks realizētas paŗbaudes uz robežām, lidostās liks atvērt datorus un vilkt ārā MPS3 plaijerus un telefonus un rādīt kas viņos iekšā?

    Bez atbildēm uz šiem un līdzīgiem jautājumiem manuprāt nekādu vienošanos uz priekšu nedrīkst virzīt. Prieks vienīgi ka procesā autortiesību džungļos vismaz skaidrība kļūst lielāka

  • #33

    zaibis (Tuesday, 31 January 2012 19:55)

    Vai tas vispār ir OK atslēgt cilvēkiem piekļuvi internetam, informācijai?
    ---------------
    un kāpēc ne? cilvēkiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē var atņemt autovadītāja apliecību, medniekiem - ieroču turēšanas atļauju, ar ko gan pieeja internetam būtu kāds izņēmums?

    cilvēks jau galīgi bez informācijas nepaliks, ir taču vēl avīzes, žurnāli, citi cilvēki ar ko aprunāties :)

    ar šo gan es nesaku, ka es to atbalstu :)

  • #34

    Aigars Mahinovs (Tuesday, 31 January 2012 23:03)

    Tas, ka "komerciālā mēroga" pārkāpumā tiek automātiski iekļauti jebkāda mēroga pārkāpumi kuriem ir tiešs vai netiešs komerciāls labums (piemēram tas, ka tev na vjāpērk atteicīgās filmas DVD) kriminālikuma pantā ir kas pilnīgi jauns, kas nav LV likumdošanā un ir pretrunā ar starptautisko praksi un iepriekšējām definīcijām un lēmumiem.

  • #35

    rusantro (Tuesday, 31 January 2012 23:15)

    Man būtu liels lūgums pēc Jūsu komentāra ACTA 9. panta 1. un 2. punkta sakarā?
    Kādā veidā šobrīd Latvijā tiek aprēķināts zaudējums, kurš pārkāpējam ir jākompensē?

  • #36

    Unabomberz @rusanto (Tuesday, 31 January 2012 23:57)

    Šobrīd - Autortiesību likuma 69.prim pantā noteiktajā kārtībā.

    1) Ja personas vainas dēļ notikusi autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesiska izmantošana, autortiesību vai blakustiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzību.

    (2) Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību objektu.

    (3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt saskaņā ar šā panta otro daļu, zaudējuma atlīdzības apmērs nosakāms atbilstoši tai summai, kuru autortiesību vai blakustiesību subjekts varētu saņemt par autortiesību vai blakustiesību objekta izmantošanas atļaujas izsniegšanu.

    Pēc idejas AT likuma 69.prim panta otrā daļa pārklājas ar trešo jo saskaņā ar CL zaudējumi (negūtā peļņa) būs identiska summai, kura tiktu saņemta par licences izsniegšanu. Tai pat laikā pārkāpēja peļņa (2.daļa) nav izdalīts kā alternatīvs zaudējumu aprēķina veids, bet tikai kā papildinošs apstāklis nosakot zaudējumus CL ietvaros.

    Lielā mērā var saskatīt līdzību ar tās pašas ACTA's 9.panta 3.punkta zemsvītras atsaucēm. Prasītos jau sīkāks un norobežojošāks definējums, bet par to jau iepriekš ir rakstīts gan Magdas publikācijās Jurista vārdā, gan AT tiesneses Z.Pētersones promocijas darbā par autortiesībām. Visādā ziņā diskusijai par tēmu ar komentāriem blogā būs par šauru, visiem argumentiem vietas nepietiks.

  • #37

    Normunds (Wednesday, 01 February 2012 09:37)

    Unabomberz, lai nesāktos kārtējā histērija vai vajadzēja nelielu piebildi, ka šīs ir dziļi juridiskas un tehniskas nianses, kam nav nekāda sakara ar sazvērestību teorijām. :)

  • #38

    Autornica.lv (Wednesday, 01 February 2012 09:59)

    @Aigars Mahinovs Jā, piekrītu, ka komerciālais mērogs ir nedaudz izplūsti formulēts. To gan ierobežo tas, ka kopēšanai jānotiek komercdarbības ietvaros, tātad uz privātu DVD kopēšanu tas neattiecas. Taču, ko tieši pieskaitīs komercdarbībai un ko nē - pagaidām grūti teikt. Es šo jautājumu nedaudz apskatu arī savā publikācijā, kurai vajadzētu parādīties nākamās nedēļas Jurista Vārdā.

    @zaibis Tāds nedaudz provocējošs izteikums :) Diez vai tiesības izmantot paaugstinātas bīstamības objektus var salīdzināt ar tiesībām izmantot internetu :)

    @Unabomberz Jā, tā gan nav bloga diskusija, taču stingri dogmātiski vērtējot, licences maksa ir ieņēmumi, nevis negūtā peļņa. Protams, AKKA/LAA gadījumā tur varētu likt vienlīdzības zīmi (bet varbūt arī nevarētu, jo AKKA/LAA taču negūst peļņu - teorētiski interesanta diskusija)/

    @rusantro Kā jau te minēts iepriekš, zaudējumus var aprēķināt vairākos veidos. Praksē galvenie veidi ir vai nu faktiskie zaudējumi - taču tos ir grūti pierādīt intelektuālā īpašuma lietās, vai arī neiegūtā licences maksa. Trešais variants būtu pārkāpēja gūtā peļņa, bet tas pagaidām vēl ir jauns un neapgūts zaudējumu aprēķināšanas veids Latvijā. Šis veids, protams, nedarbotos privātpersonu gadījumā.

  • #39

    rusantro (Wednesday, 01 February 2012 10:19)

    to Unabomberz
    Liels paldies par skaidrojumu. Tiešām bloga komentāros ir par maz vietas, lai tiktu pie skaidrības.
    Cik es saprotu atšķirību starp ACTA un Latvijas likumdošanu.
    Tiek kopēts aizsargāts DVD disks un pārdots par 5 Ls. Pieņemsim, ka pārkāpēja peļņa ir 4 Ls, kurus viņam arī pieprasa atlīdzināt autoram. Bet saskaņā ar ACTA peļņa tiks rēķināta no mazumtirdzniecības cenas. Piemēram, 20 Ls un tad pārkāpējam būs aprēķināts zaudējums 19 Ls apmērā. Vai pareizi esmu izpratis ACTA?

  • #40

    Unabomberz (Wednesday, 01 February 2012 10:33)

    @Autornica.lv

    Licences maksa protams ir ieņēmumi un ja būtu runa par fizisku preci kurai ir ražošanas izmaksas tad peļņa būtu ieņēmumu un ražošanas izmaksu starpība, ja nekļūdos viss tas smalki ir aprakstīts CL kometāros. Bet licences gadījumā Tev jau nav ražošanas izmaksu (es vismaz nestādos piekšā, kā atbildētājs tiesā spētu tās pierādīt cipariskā izteiksmē) un līdz ar to autoratlīdzības apmērs (jeb licences maksa) kļūst identisks negūtajai peļņai. (Principā zaudējumi un negūtā peļņa atšķirsies tad, ja autors pats savu autortiesību objektu tirgo, piem. individuāli izdod savu grāmatu, CD etc. Ja viņš tikai licencē tiesības trešajai personai - zaudējumi (negūtā peļņa) būs identiski licences maksai).

    Tas, ka izdevumus autoratlīdzības gadījumā praktiski nav iespējams pierādīt redzams arī skatoties IIN likumu, proti normas par IIN atvieglojumiem attiecībā uz autoratlīdzību. Valsts pati nosaka % par cik samazināma IIN bāze (saprotot, ka teorētiski kaut kādi izdevumi autoru darbu radīšanai ir) bet fiziskai personai netiek prasīts nekādā veidā šo autora izdevumu esamību pierādīt. Un ja reiz valsts atzīst, ka pat pašam autoram ir problemātiski pierādīt izdevumu esamību trešā persona to mūžā neizdarīs.

  • #41

    Autornica.lv (Wednesday, 01 February 2012 10:53)

    @Unabomberz
    Piekrītu, ka praktiski tā arī ir, taču no dogmātiskā viedokļa nav pareizi tā teikt. Jo īpaši tajos gadījumos, kad prasītājs nemaz neizsniedz un nekad nebūtu izsniedzis licenci, nav nekāda pamata likt vienādības zīmi starp atrauto peļņu un licences maksu. Jo šajā gadījumā nebūtu iespējams pierādīt līdz paticamības pakāpei, ka viņš tiešām būtu guvis šādu peļņu. Bez tam ir ļoti daudz licences līgumu, kur autors ne tikai izsniedz licenci, bet arī uzņemas kādus pretpienākumus, kuri arī ir mantiski novērtējami. Vai arī licences ņēmējs uzņemas papildus pienākumus. Piemēram, nodod programmas lietošanas tiesības un vienojas, ka veselu gadu sniegs support x latu vērtībā. Domāju, ka aprēķinot atrauto peļņu, būtu jāņem vērā arī šādi faktori, ciktāl tie ir pierādāmi.

  • #42

    Unabomberz (Wednesday, 01 February 2012 11:53)

    @Autornica.lv
    Es jau arī nesaku, ka šie zaudējumu aprēķināšanas veidi ir identiski savā pamatojuma ķēdītē, tikai to, ka Latvijas apstākļos praksē 99% gadījumu abi aprēķināšanas veidi rezultēsies vienā un tai pašā ciparā.

    @Rusantro
    Nevar rēķināt tieši pēc ACTA's, tā iemesla dēļ, ko minēja Autornica.lv - ACTA uzliek pienākumus valstij nodrošināt minimumālo aizsardzību, turklāt attiecībā uz zaudējumiem - dodot valstij izvēles iespējas to darīt vairākos veidos. ACTA tomēr kā starptautisks līgums ņem vērā valstu tiesību sistēmu atšķirības un dod iespēju katrai valstij savos normatīvajos aktos noteikt to veidu, kā tiks sasniegts rezultāts, kuru valsts uzņēmusies nodrošināt ar ACTA's līgumu.

    Līdz ar to nozīme būs tikai tam, kā (un vai) ACTA's rezultātā tiks grozītie valsts nacionālie normatīvie akti, kuri jau šobrīd nodrošina ACTAs minimumu.

  • #43

    Jurģis (Wednesday, 01 February 2012 13:26)

    Skats uz ACTA pretrunām ar Eiropas cilvēktiesību dokumentos noteiktajām tiesībām
    http://rfc.act-on-acta.eu/fundamental-rights

  • #44

    Jurģis (Wednesday, 01 February 2012 13:32)

    Un http://www.edri.org/edrigram/number10.1/whats-wrong-with-ACTA

  • #45

    Woolloomoolloo (Saturday, 04 February 2012 10:21)

    Tā nav vētra ūdens glāzē, bet vēl viens ASV kā lielākā masu izklaides produkcijas ražotāja un patentu pieteicēja pretenzija uz pasaules policista lomu. Tas nav sācies tagad un tikai ar ACTA.
    Internets ... ja nebūs zināmo veidu, atradīs citus. Problēma ir tāda, ka vecai, arhaiskai izpratnei par autortiesībām pa tiešo mēģina piejūgt jaunu tehnisku paradigmu - internetu. Lejuplāde un augšuplāde notiek nemitīgi - atverot pastu, avīzes lapu, kādu vietni. Apjoms un failu formāts, protams, vairs nav nekādi rādītāji.

  • #46

    ViestursR (Sunday, 05 February 2012 20:07)

    atstājot malā jautājumu (uz kuru būtu katram īstenībā jāatbild) - kas mums kā latvijas sabiedrībai labs rodas, ja mēs līdz galam un visiem iespējamiem burtiem ievērojam visas pasaulē atrodamas licenču lietas un autortiesības un kopī tiesības un visu visu visu visiem samaksājam noklanamies un pakaļu izlaizam (atvainojos par izteicienu);

    vai acta priekšmets ir tikai tas par ko te diskutējam? vai tiešām? acta intelektuālo īpašumu definē no trips 2.daļa 1-7 kas ir:
    1. copyright and related rights
    2. trademarks
    3. geograhical indications
    4. industrial designs
    5. patents
    6. layout designs of ic's
    7. protection of undisclosed information

    interesanti, ka 4.punkts par industriālajiem dizainiem tieši piemin audumu rakstus, tā ka agrāk internetā lasītais, kā adāmmašīnu ražotājs sekmīgi realizē cease and desist pret vecmāmiņu rokdarbnieču mājaslapu, kurā viņas noskenējušas un nopublicējušas vecas grāmatas ar adījumu rakstiem, nav nekas negaidīts. "savas vecās burdas piegrieztnes atdodiet sagriešanai juglas papīrfabrikā, nemēģiniet tās kaut kā popularizēt"!

    5. patenti, acīmredzams pasākums: kam vairāk naudas, vairāk visu ko var nopatentēt, arī pašsaprotamas idejas, pieejas un ieskaitot padarīšanas kuras jau pirms tam kaut kur bijušas lietotas. vai mums jādiskutē par to, kā tas sekmē (vai pareizāk sakot kavē un sadārdzina) jebkuru latvijas uzņēmēja inovāciju? cik daudz katrā jaunā biznesa plānā tagad papildus esošajam būs jāatvēl juridiskajai un patentu risku analīzei? vai arī nedaram neko un mēģinam izgrozīties, kad kāds patentu trollis uzbrauc brīdī, kad produkts jau iet tirgū? (skatām apple pret samsung un domājam, kas notiek brīdī, kad mums nav tik dziļu kabatu kā samsung, vai mēs vispār sākam īstenot savu biznesplānu, vai mēs vispār realizējam savu produktu?)
    pie tam, pie patentiem trips atklātā tekstā piemin organismus un kultūras, tā ka drauds ir arī latvijas lauksaimniecībai. atsevišķas analīzes vērts ir monsanto vs amerikas lauksaimnieki pasākums. vai mēs gribam to pašu, ka licences līgums "pareizo" sēklu pērkot neatļauj sēt no graudiem, ko izaudzē zemnieks, bet tikai pa jaunam pērkot jaunu sēklu no megakorporācijas?

    7. punkts par neatklātās informācijas aizsardzību vispār ir medusmaize visam kam, ko pie vajadzības var ar juridisku spēku nobombardēt, it īpaši pie mūsu latvijas nīkās tiesu un tiesībsargājošās sistēmas, kā arī pie vēl manipulējamākā likumdevēja - saiemas.

    protams, acta pati par sevi, trips pats par sevi NAV perfektais ierocis, kas visus parakstītājus uzreiz nodod svešzemju verdzībā, bet. vai mēs varam kvalificēti un kompetenti kontrolēt situāciju, cik tā uz latviju un latviešiem attiecas? šodien neko, rītdien arī neko, bet pēc 2 saeimām, kad veco personu sen vairs nav tuvumā, sanāk - ups, jūs takš toreiz jau visu paši izdarījāt, ko nu vairs?

    man domāt, nevajag mierināt, ka tas mūs neskar (kamdēļ tad vispār ko parakstīt, ja tas uz mums neattiecas, ko?), bet jau tagad sākt modelēt scenārijus, kā šo acta var izmantot visādos tam "sākotnēji neparedzētos" mērķos.

    piemēram, kādus acta punktus var izmantot ārzemju labvēlis - "labdaris", lai aizbāztu kādu tam neglaimojošu vietēji izvietotu interneta resursu? vai atradīs kādu blakus esošu saturu uz tā paša servera, ko apsūdzēt autortiesību pārkāpumos (tieši tikai apsūdzēt, nevis reāli ar dajebkādas tiesas spriedumu pierādīt), konfiscējot tehniku un sasniedzot savu īstermiņa mērķi?

    kā mums izskatās scenārijs, kur uz acta pamata izsludināts aizliegums kaut ko tirgot (atkal, tikai uz ārzemēs bāzētām apsūdzībām, ne uz vairs nepārsūdzamiem tiesu spriedumiem bāzētiem faktiem) un tāpēc latvijas tiesībsargiem ir latvijas tirgotājam tāpēc kas jākonfiscē, jāpielieto sodi, utt.
    it īpaši ņemot vērā, ka patentu lietas var būt stipri neacīmredzamas un neparedzamas. kā mēs pēc būtības atbalstīsim un aizsargāsim savus uzņēmējus pret (vienalga pamatotiem vai nepamatotiem) acta tipa uzbraucieniem? vai mēs (juristi, likumdevēji, likumsargi, publika) esam par savas ekonomikas attīstību pāri visam, vai arī mēs baidāmies un klanāmies katram vējam kas uzpūš?