Autortiesības un progress

 

Nesen žurnāls Spiegel aprakstīja vācu vēsturnieka Hefnera (Höffner) izvirzīto tēzi, ka Vācijas industriālo uzplaukumu 19.gadsimtā lielā mērā veicināja neefektīvā, praktiski neesošā autortiesību aizsardzība. Tā kā izdevējiem bija jārēķinās ar nesankcionētu grāmatu pārdrukāšanu, tad viņi nevarēja atļauties piedāvāt tikai dārgus un elitārus izdevumus. Plaši attīstījās tā sauktais kabatas formāts - grāmatas ar vienkāršu papīru un mīkstos vākos. Rezultātā grāmatas bija lētas un visiem pieejamas. Lielā sabiedrības lasītkāre savukārt iedrošināja autorus uz čaklu rakstīšanu. Visvairāk tika publicētas tieši akadēmiska rakstura grāmatas - dažādu dabas zinātņu pētījumu rezultāti ar praktisku pielietojumu. Tas veicināja zināšanu izplatīšanos un aktīvu pielietošanu praksē.

 

Raksta iespaidā atcerējos interesantu faktu no mūsu vēstures. Reiz, meklējot liecības par autortiesību izpratni un piemērošanu starpkaru Latvijā, tā laika presē uzdūros vairākiem aicinājumiem pievienoties Bernes konvencijai. Līdz pat 1937.gadam, kad tas beidzot tika izdarīts, Latvijā tika piemērots no Krievijas mantotais 1911.gada Likums par autora tiesībām. Šis likums aizsargāja tikai vietējo, bet ne ārvalstu autoru darbus. Ārvalstu autoru aizsardzība pa īstam sāka darboties tikai pēc pievienošanās Bernes konvencijai, jo tā balstās uz principa - kā tu man, tā es tev. Proti, visas valstis, kas ir pievienojušās Bernes konvencijai, savstarpēji atzīst un aizsargā to autoru tiesības.

 

Nevienlīdzīgā aizsardzība laika posmā līdz 1937.gadam izrādījās ļoti neizdevīga vietējiem autoriem. Tā kā par ārvalstu autoru darbiem nebija jāmaksā autoratlīdzība, tad izdevēji deva priekšroku lētiem tulkojumiem, nevis latviešu oriģinālliteratūrai. Grāmatu tirgus bija pārpludināts ar sēnalu literatūru. Izrādās, ka sērija "Lata romāni" radusies tieši tajā laikā un kontekstā. Ja var ticēt avīzēs rakstītajam, tad atšķirībā no Vācijas autortiesību aizsardzības (daļējā) neesamība neveicināja zinātnisku un akadēmisku darbu izplatību Latvijā.

 

Ieskatam fragments no avīzē "Students" 23.1.1931. publicētā raksta "Lētais posts":

 

"Mūsu topošo rakstniecību ir noslīcinājuši tulkoto lata romānu plūdi. Sākumā jau bija iemesls priecāties, ka grāmatas kļuva neticami lētas. Tik lētas grāmatas nav visā pasaulē. (..) Un nu tiešām būtu pēdējais laiks gādāt par Bernes konvencijas ratificēšanu. Ja pirmajos gados cēla iebildumus, ka mums tad nebūšot iespējams iegūt jaunākos ārzemju daiļdarbus, varbūt bija vietā. Bet nu mums viņu jau sen par daudz! Mūsu pašu darbam vairs nav vietas. Nu zaudējums nekāds necelsies. Ja kautkas tiešām ģeniāls parādīsies, tad gan to varēs iegūt ari latviešu lasītāji. Bet cietēji būs vienīgi illūstrēto žurnālu un sēnalu literatūras izdevēji. Un beidzot — iebildumi par to, ka mums nebūšot iespēja iepazīties ar jaunākiem zinātnes sasniegumiem vienkārši ir iedoma, jo gandrīz neviena tāda grāmata vēl nav tulkota."

 

 

Comments: 3 (Discussion closed)
  • #1

    Zane (Thursday, 09 September 2010 15:38)

    Magda, kā vienmēr ļoti interesants raksts!

  • #2

    Modus Operandi (Friday, 10 September 2010 10:18)

    Jauks raksts. Mazliet negaidīti tāda aģitācija pret autortiesību likumiem, bet nu prieks, ka tiek apskatītas visas jautājuma puses. :)

  • #3

    Pipari uz mēles (Saturday, 25 September 2010 18:07)

    Paldies! :)