6 padomi par autortiesībām internetā

 

Veidojot savu mājaslapu vai blogu, nereti ar paša radošajām spējām vien nepietiek, un ir jāizmanto kāda cita autora garadarbs - fotogrāfija, zīmējums, mūzika vai kas cits. Lai nodrošinātos pret iespējamo autortiesību pārkāpšanu, vēlams ievērot dažus principus:

 

1. Sveši darbi parasti ir aizsargāti

Ja esi atradis kādu interesantu attēlu vai fotogrāfiju, nevajadzētu paļauties, ka uz to neattiecas autortiesību aizsardzība. Jau ar darba radīšanas brīdi autora tiesības tiek aizsargātas, neatkarīgi no jebkādām formalitātēm. Lai darbs būtu aizsargāts, tas nav nekur jāreģistrē. Nav nepieciešama arī plaši izplatītā zīme ©. Konkrētais darbs pats par sevi jau norāda, ka tam ir autors un, iespējams, tas tiek aizsargāts.

 

Ar jēdzienu "darbs" Autortiesību likums saprot autora radošās darbības rezultātu literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības.

2. Darbu aizsardzība ir ilga

Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un vēl 70 gadus pēc viņa nāves. Ja darbu ir radījuši vairāki autori kopā, tad darba aizsardzība turpinās vēl 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā autora nāves. Tātad šobrīd brīvi var izmantot tos darbus, kuru autori ir miruši līdz 1939.gadam.  

 

Vēl garāka aizsardzība ir to autoru darbiem, kuri padomju laikā bija aizliegti. Viņu tiesību aizsardzība pagarinās uz visu aizlieguma laiku, tātad līdz pat papildus 50 gadiem.

 

Kas attiecas uz klasisko mūziku, tad arī to nevar brīvi izmantot. Kaut arī mūzikas autoru tiesības vairs netiek aizsargātas, tomēr pastāv tāds institūts kā blakustiesības. Blakustiesības aizsargā izpildītāju un ieraksta producenta tiesības 50 gadus no ieraksta pirmpublicējuma. Tātad, ja gribi izmantot mūslaiku fonogrammas, būs jārēķinās ar ierakstu kompāniju likumīgajām interesēm. 

3. Pirms izmantošanas vajadzīga atļauja

Ja ir noskaidrots, ka konkrētais darbs ir aizsargāts, tad ir jāņem vērā divas lietas: pirmkārt, autoram ir tiesības aizliegt vai neaizliegt sava darba izmantošanu. Otrkārt, autoram ir tiesības prasīt atlīdzību par sava darba izmantošanu. Ja vien pie darba nav autora norādes, ka izmantošana ir atļauta un bezmaksas (piemēram, ar kādu no CC ikonām), vajadzētu sazināties ar autoru un vienoties par viņa darba izmantošanu. Šaubu gadījumā labāk izvēlēties citu darbu. 

 

Īpaši gribu atzīmēt, ka arī darba tulkošana ir viena no autora izņēmuma tiesībām. Lai tulkotu un publiskotu svešu darbu, tas ir jāsaskaņo ar autoru. 

4. Atļauja nav vajadzīga tikai likumā noteiktos gadījumos

Noteiktos gadījumos Autortiesību likums ierobežo autora ekskluzīvās tiesības un atļauj izmantot darbu bez autora piekrišanas un nemaksājot atlīdzību. Šie gadījumi ir uzskaitīti Autortiesību likuma 19. un turpmākajos pantos. Attiecībā uz internetu tādi gadījumi varētu būt: 1)darbu izmantošana citātu un fragmentu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos, 2)publiski teiktu politisku runu, aicinājumu, ziņojumu un citu analoģisku darbu publiskošana informatīvam mērķim atbilstošā apjomā, kā arī 3)darba kariķēšana vai parodēšana.    

5. Arī internetā pieejami darbi ir aizsargāti

Nereti sastopams pieņēmums, ka internetā publicēti darbi ir publiski pieejami darbi, un tāpēc tos var brīvi izmantot atbilstoši Autortiesību likuma 19.panta pirmās daļas 6.punktam. Šāda izpratne ir maldīga. Lai arī internetā pieejamu darbu tehniski ir ļoti vienkārši pārkopēt, juridiski tas nav atļauts. Autortiesību likums konkrēti nosaka, kas ir publiski pieejami darbi - darbi internetā pie šīs kategorijas nepieder.

6. YouTube jautājums joprojām neskaidrs

Drošvien nevienam nepalika nepamanīts AKKA/LAA strīds ar blogeriem par YouTube videoklipu embedēšanu. Nezinu, cik blogeri pēc tam izņēma licences par mūzikas izmantošanu internetā, cik savukārt izdzēsa visus linkus un cik vienkārši atstāja visu pa vecam, ignorējot AKKA/LAA prasības. Tiesu prakses šai jautājumā mums vēl nav, tomēr tulkojot autortiesību normu saturu, ļoti iespējams, ka embedēto klipu gadījumā ir jāizņem licence (plašāk par šo jautājumu - manā publikācijā Jurista Vārdam). Tāpēc mūzikas gadījumā drošāk ir nevis embedēt videoklipu, bet iztikt ar linku. Nevajadzētu arī paļauties uz to, ka autors pats ir ielicis video internetā un tāpēc atļauj tā tālākizmantošanu. Ja autoram ir līgums ar AKKA/LAA vai kādas citas valsts kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, tad parasti viņam šādu tiesību - individuāli atļaut vai neatļaut - vairs nav. Tāpēc šaubu gadījumā labāk pārjautāt vai izvēlēties kādu citu darbu. 

Comments: 2 (Discussion closed)
  • #1

    Guntislau (Friday, 01 October 2010 09:02)

    Paldies par īso mācību grāmatu autortiesībās. Nesen radās tāds jautājums, vai autors var nodot tiesības darba izmantotājam, apstrādāt autortiesību objektu (piemēram, autors nodod tiesības izmanto fotogrāfiju un arī atļauj to koriģēt, ja tas nepieciešams, piemēram, publicēšanai grāmatā vai internetā (saspiest, apgriezt malas, uzfrišināt krāsas utt.)?

  • #2

    Pipari uz mēles (Friday, 01 October 2010 17:02)

    Jā, autors var atļaut koriģēt savu darbu (skat. Autortiesību likuma 14.panta pirmās daļas 5.p. - autoram ir tiesības atļaut izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā). Praksē šādu gadījumu ir daudz, piemēram, bilžu digitālā apstrāde, literāra teksta korektūra, arhitektūras objektu pārveidošana.