Sievietes un autortiesību pārkāpumi

 

Pagājšnedēļ noklausījos profesora Giovanni B. Ramello priekšlasījumu ar intriģējošo nosaukumu Women in Piracy: Behavioral Perspective on Copyright Infringement. Lekcijā profesors iepazīstināja ar savu empīrisko pētījumu par autortiesību pārkāpumiem mūzikas jomā (nelegāla mūzikas failu lejuplādēšana un neoriģinālu disku pirkšana), nedaudz pievēršoties arī dzimumu atšķirībām attieksmē pret autortiesību pirātismu. Lai arī šis pētījums veikts Itālijā, līdzīgi pētījumi ar tādiem pašiem rezultātiem ir bijuši arī citās valstīs un kontinentos. Lūk, daži galvenie secinājumi:

1. Personas, kas pērk neoriģinālos mūzikas diskus, vairāk lejuplādē nelegālus mūzikas failus.

Tomēr, jo lielāka personas gatavība maksāt par nelegālu mūziku, jo lielāka iespējamība, ka viņa izvēlēsies nopirkt nelegālu disku, nevis lejuplādēt failus.

Attiecīgi darbojas arī pretējs modelis: personas, kas draugu vidū apmainās ar nelegāliem mūzikas failiem, izvēlēsies lejuplādēt tos internetā, nevis pirks nelegālus diskus. 

2. Apziņa, ka mūzikas pirātisms ir nelegāla un pat krimināla darbība, spēcīgi ietekmē personas rīcību, izvēloties, vai pirkt nelegālus diskus uz ielas. Tai pat laikā šī apziņa nekādi neattur no nelegālu failu lejuplādēšanas internetā pat tādā gadījumā, ja persona apzinās subjektīvo pieķeršanas iespējamību.

3. Vīriešu un sieviešu attieksme pret autortiesību pārkāpumiem ir atšķirīga. Vīrieši drīzāk lejuplādēs nelegālu mūziku nekā sievietes. Taču šī atšķirība zūd attiecībā uz neoriģinālo disku pirkšanu. Tāpat dzimumu atšķirība nepastāv starp "smagajiem pārkāpējiem" - par tādiem pētījumā definētas personas, kuras nelegāli lejuplādē vairāk kā vienu failu dienā. Visbeidzot, sievietes izrāda mazāku gatavību maksāt par nelegālu kopiju kā vīrieši. 

Visinteresantākais secinājums manā skatījumā bija šis: autortiesību pārkāpšana daudzos gadījumos tiek uztverta kā kaut kas satraucošs, jo publiskajā telpā tiek uzsvērts tās nelegālais raksturs. Attiecīgi, runas par to, cik pirātisms ir slikts, izraisa pretēju efektu: tās rada vēlēšanos pārkāpt likumu. Tas sasaucas ar manu neseno ierakstu par to, ka ir pārspīlēti visu laiku biedēt ar sodu bargumu par autortiesību pārkāpumiem. Vienlaicīgi man radās ķecerīgs jautājums: "Ja reiz aizliegums un soda esamība mudina uz pirātiskām darbībām, tad varbūt sodu atcelšana samazinātu pārkāpumu skaitu?" Uz to profesors atbildēja, ka esot jāņem vērā arī pētījuma dalībnieku vecums - tie visi bija studenti. Taču, nenoliedzami, aizliegtais auglis vienmēr ir saldāks. Un kā domājat jūs?  

 

Comments: 10 (Discussion closed)
  • #1

    normunds (Wednesday, 24 November 2010 09:15)

    Soda atcelšana nemazinās pārkāpumu skaitu. Pie mums pavisam droši ne, jo mums ir izaugusi vesela paaudze, kas mūziku iegūst torentos, dc++ u.c citos veidos. Es pat nezinu kas viņiem varētu būt motivators maksāt, jo lielākā daļa pat neiedomājas ieiet mūzikas veikalā un apskatīties cik tad īsti maksā cd, cik maksā dziesmas internetveikalos, viņiem ir viens arguments - mūzika ir par dārgu. dziesma par 50 santīmiem/gab ir par dārgu, disks par 3-4Ls ir par dārgu etc. etc. Prasīti nosaukt cik būtu gatavi maksāt par dziesmu lielākā daļa atbild, ka neko nav gatavi maksāt, lai mūziķi pelna ar koncertiem...

    ārzemēs tomēr ir savādāk, daudzās valstīs jorpojām ir cd veikali, itunes veikals, tur cilvēkiem lielākotiesu nerodas nevajadzīgas pārdomas par to, ka nozogot savu iemīļoto mūziķu dziesmas tiem tiek izdarīts pakalpojums. Cik es esmu runājis ar cilvēkiem virs 30 - viņi būtībā nesaprot kāpēc ir jāapzog citi cilvēki novelkot torentos dziesmas, filmas vai softu. Tur cilvēkus nodarbina cita veida problēmas - ja dators ir aiznests uz remontu vai drīkst mājās uzkrāmēt photoshop uz otra kompja vai nē, vai itunes veikalā pirktās dziesmas drīkst atrasties mājās uz trim kompjiem un diviem ipodiem utt. Vidējais tipiskais postsovjets lasot šāda veida diskusijas var mierīgi sajukt prātā :)

  • #2

    Modus Operandi (Wednesday, 24 November 2010 13:56)

    normund, tev tas šķiet pareizi, cilvēkam ir jāskaita savas iekārtas un bailēs no tiesas darbiem jādreb, vai tikai nebūs viens iPdos par daudz un vai kompītis vasarnīcā ietilpst "one household" definīcijā?

    Nemaz jau nerunājot par to, ka nu jau tādas lietas kā bezvadu mēdiju centri kļūst arvien ikdienišķākas, līdz ar to šāds kopiju ierobežojums kļūst fundamentāli bezjēdzīgs, jo vienu kopiju tīkla rādiusā var klausīties tik iekārtas, cik vien tehnika pavelk (un caur internetu arī, teiksim, mašīnā). Ja kopēšanu vēl var vismaz teorētiski izkontrolēt, tad gribētu redzēt, ko iesāktu šo. Un — tīri objektīvi un praktiski skatoties — likums, kura ievērošanu nav iespējams uzraudzīt, ir tikai velti sasmērēts papīrs.

  • #3

    normunds (Wednesday, 24 November 2010 14:20)

    Modus Operandi, es esmu ievērojis, ka cilvēki ļoti bieži zina to kas man liekas vai neliekas pareizi pat tad, ja es savu viedokli neesmu pateicis :) tāpēc es neieslīgšu absolūti nevajadzīgā diskusijā, jo par mani parasti viss ir tāpāt skaidrs :)

    es tikai vēlējos aprādīt, ka cilvēkiem šeit un tur ir stipri dažāda izpratne par intelektuālo īpašumu. un tur tiešām cilvēki uztraucas par mums absolūti neizprotamām lietām.

    kopiju ierobežojums attiecas uz fiziskiem nesējiem - muzika vai filma uz cd/dvd un arī tikai tad, ja tu neveic rezerves kopēšanu. neesmu sevi apgrūtinājis ar itunes veikala noteikumu lasīšanu, bet nezin kāpēc esmu pārliecināts, ka tur nopirkto mūziku drīkst kopēt mājsaimniecībā esošās ierīcēs. strīmošanas piemērs šoreiz nebūs īstais, jo vienu cd ripu tu vari nospēlēt uz savā īpašumā esošiem trim cd atskaņotājiem un tevi neviens par to nesitīs. strimošana no tā daudz pēc savas būtības neatšķiras.

  • #4

    Unabomberz (Wednesday, 24 November 2010 18:16)

    Par to satraucošo secinājums kā naglai uz galvas.

    Iznāk gandrīz kā bērnībā ābolus no kaimiņa dārza zagt. Un nosaukt to visādos jaukos veidos a la "iet ābolos", " nočiept" , "panašķoties" etc, lai tikai notišētu to raupjo patiesību, kas kā īlens no maisa lien ārā. Visi zin ka nedrīkst, bet kaimiņu āboli taču garšīgāki un pēriens nevienam nav bijis par šķērsli :)

  • #5

    Modus Operandi (Thursday, 25 November 2010 10:57)

    Normund, jautājumzīme teikuma beigās nebija nejaušība. Es tieši to arī daru — jautāju tavu viedokli. Faktus un situāciju zinu.

  • #6

    Modus Operandi (Thursday, 25 November 2010 11:11)

    Unabomberz, ja vien tu bērnībā nečiepi kaimiņa ābolus, vietā atstājot savējos, tad neredzu līdzību. Ja gribi vilkt informatīvā pirātisma paralēles ar fizisko pasauli, nav precīzāka piemēra par jauniešiem, kas braukā par zaķi, pieķērušies tramvaja/vilciena aizmugurei: viņi izmanto preci/pakalpojumu, pārkāpjot noteikumus un nemaksājot par braucienu, bet nozagts nevienam nekas nav.

  • #7

    Unabomberz (Thursday, 25 November 2010 13:00)

    Modus Operandi - pētījus kā es saprotu bija arī par pirātismu tirgojot fiziski nokopētus diskus. Vai tavuprāt arī tur viss ir OK, par spīti tam, ka ir konkrēta persona iedzīvojas izmantojot citas personas intelektuālo īpašumu?

    Piedod es tev tieši varu pateikt, kas ir vainas tam, ka kāds braukā par zaķi. Es, kurš pērk biļeti apmaksā šo zaķa braucienu, otrreiz es viņu apmaksāju no saviem nodokļiem, ar Rīgas pašvaldības dotācijas palīdzību. Mani tas neapmierina. Jo mazāk zaķu, jo lētākas biļetes. (tikai nepiesaukt lūdzu Rīgas Satiksmi, un Bemhenu, runa ir par principu, nevis konkrēto uzņēmumu :) ).

  • #8

    Pipari uz mēles (Thursday, 25 November 2010 17:43)

    Salīdzinājums ar sabiedriskā transporta zaķiem ir trāpīgs. Ekonomikas teorijā ir tā sauktā "free riders problem" - ir publiskas lietas (preces/pakalpojumi), ko faktiski var izmantot ikviens, neko par to nemaksājot jeb "braucot par zaķi". Arī intelektuālajam īpašumam ir šo publisko lietu raksturs, un tāpēc likums vispār paredz tādas izņēmuma tiesības kā autortiesības vai patentu tiesības, lai varētu atlīdzināt nemateriālo labumu radīšanā ieguldītās pūles un resursus. Tāpēc nepiekrītu, ka nelegāla izmantošana ir "tikai" noteikumu pārkāpšana. Jo par brīvu ir tikai siers peļu slazdā, un kā norāda Unabomberz, galu galā kādam tik un tā par to ir jāmaksā. Alternatīvi tā būtu valsts, taču es šaubos, vai šāda sistēma 2) tiešām būtu efektīvāka par esošo, 2) atbilstu brīvai tirgus ekonomikai, 3) gūtu sabiedrības atbalstu.

  • #9

    Modus Operandi (Monday, 29 November 2010 22:59)

    Protams, ka nav patīkami, ja tevis apmkasāto braucienu kāds pamanās izmantot par velti. Un es jau arī nekad neesmu teicis, ka pirātsms būtu kaut kas labs, vai ka tā nebūtu problēma.
    Man vienkārši nepatīk, ka to sauc par zagšanu, jo tas cilvēku apziņā pielīdzina šīs lietas vienu otrai. Zādzība tiek trivializēta (jēdzienam "zaglis" pazūd jēga, ja tas ir "by default" attiecināms uz 90% intertent-spējīgo lietotāju jau no pamatskolas), savukārt autortiesību pārkāpumi tiek kriminalizēti. ASV, kur šī cīņa notiek visilgāk, var vērot šādas attieksmes rezultātus. Jaunākais piemērs: 12 miljonu dolāru sods par vairāku vecu un vienas jaunas filmas internetā atrodamu scenāriju(!) neatļautu pārpublicēšanu.

    Katram gadījumam atkārtošu vēlreiz — pirātisms ir problēma, un ar to ir jācīnās. Bet tā nav zādzība (ja vajag ērtāku vārdu par "autortiesību pārkāpums" — "krāpšana" nekur nav pazudis un atbilst 100%), un tas nav arī kaut kāds noziegums pret cilvēci, kuram nepastāv vainu mīkstinošu apstākļu un neviens sods nav par smagu.

  • #10

    Autornica.lv (Tuesday, 30 November 2010 08:49)

    Jā, autortiesību pārkāpums ir autortiesību pārkāpums, tā nav ne zādzība, ne arī krāpšana. Ja grib pavisam precīzi, tad civiltiesiski pareizi būtu autortiesību aizskārums, bet nu tā varbūt - vismaz šī bloga ietvaros - būtu matu skaldīšana. Taču par zādzību piekrītu pilnībā.