Vai darbu kopēšana ir zagšana?

 

Vakar nedaudz palasīju komentārus pie ziņas par plānoto datu nesēja nodevas palielināšanu. Izrādās, ka daudzi to uztver kā nodevu par zagšanu un ir aizskarti, ka tiek pārkāpta viņu nevainīguma prezumpcija. Taču, vai tā tiešām ir? Ko praktiski nozīmē tukšā nesēja nodeva? 

Vispirms jāsāk ar to, ka Autortiesību likums piešķir autoram izņēmuma tiesības izmantot savu darbu gan materiālā, gan nemateriālā veidā. Tāpēc, lai varētu izmantot svešu darbu, ir vai nu 1)jāsaņem autora piekrišana vai arī 2)jāizmanto darbs tādā veidā un apjomā, kā to atļauj Autortiesību likums. Viens no tādiem veidiem, ko atļauj likums, ir privātā kopija. Autortiesību likuma 34.panta pirmā daļa paredz, ka:  

Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts darbus, kas iekļauti tiesiski iegūtā filmā vai fonogrammā vai arī citā aizsargājamā darba izpausmes formā, kā arī vizuālos darbus reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Autori ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šādas kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība).

Tātad pretēji maldīgajam viedoklim, tukšā nesēja nodeva netiek maksāta par zagšanu. Privātā kopēšana ir legāla darbība, ko atļauj likums, ja vien tiek ievēroti visi priekšnosacījumi. Teorijā joprojām strīdīgs jautājums gan ir par to, vai drīkst kopēt uz visiem datu nesējiem, vai tikai uz tiem, par kuriem paredzēta nesēja atlīdzība. Kā zināms, šobrīd Ministru kabineta noteikumi nesēja atlīdzību paredz tikai par CD un DVD matricām, kā arī audiokasetēm. Tāpēc arī AKKA/LAA un LaIPA virza jauno noteikumu projektu, saskaņā ar kuru nodeva maksājama arī par mūsdienīgākiem datu nesējiem kā atmiņas kartēm un mobilajiem telefoniem. Viena daļa ir pārliecināta, ka, kamēr šāda nodeva nav noteikta un netiek maksāta, privāto kopēšanu nedrīkst veikt. Es piederu pie tiem juristiem, kas uzskata, ka atļauja izgatavot privātās kopija ir visaptveroša. Likumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka fiziskās personas drīkst izgatavot darba kopiju. Šī atļauja nav saistīta ar kādiem noteiktiem datu nesējiem vai iekārtām. Tāpēc, kamēr vien tiek ievērotas pantā uzskaitītās prasības, kopēt drīkst mierīgu sirdi.    

Lai kopēšana būtu likumīga, ir jāievēro, ka:

  1. šī privilēģija attiecas tikai uz fiziskām, bet ne juridiskām personām,
  2. izejas materiālam, no kā kopē, jābūt tiesiski iegūtam,
  3. drīkst izgatavot tikai vienu kopiju,
  4. šādi izgatavotu kopiju drīkst izmantot tikai personiskai lietošanai,
  5. personai nedrīkst būt tieša vai netieša komerciāla nolūka,
  6. kopija jāizgatavo pašam, neiesaistot citas personas.

Praksē tas nozīmē, piemēram:

  • drīkst visus oriģinālos diskus sakopēt vēl vienā eksemplārā, lai klausītos automašīnā,
  • taču nedrīkst paškopētus diskus atskaņot veikalā, bārā vai citā publiskā vietā, jo tā nebūs personiska lietošana,
  • drīkst datorā sakopēt mūzikas interneta veikalos nopirkto mūziku,
  • taču nedrīkst lejuplādēt failus torentos, jo šādas kopijas nebūs tiesiski iegūtas,
  • drīkst ieskanēt mīļākā gleznotāja darbu un uzlikt kā datora ekrānu,
  • taču nedrīkst ieskanēto bildi bez autora atļaujas likt savā mājaslapā, jo tad tā būs pieejama plašai sabiedrībai. 

 

Saistītais raksts: par tukšā nesēja nodevas teorētiskajiem aspektiem Nesēja atlīdzība par privātu kopēšanu.

 

Comments: 15 (Discussion closed)
  • #1

    Modus Operandi (Tuesday, 30 November 2010 11:48)

    Likumsakarīgs rezultāts. Vispirms propaganda ieborē masām, ka "copying is stealing", un tad pēkšņi parādās "copy tax". Bet, ja "copy is stealing", tātad tas nav nodoklis, bet sods par zādzību.

    Tāpēc arī neatbalstu šādu terminu jaukšanu. Es saprotu, ka autoru pārstāvjiem vajag kaut kā mainīt plaši izplatīto neitrālo/pozitīvo attieksmi pret autortiesību pārkāpumiem, bet šāda propaganda vai nu rada apjukumus (kamēr tā nav taisnība), vai arī pamazām ved uz to, ka ar laiku varēs nonākt cietumā par to vien, ka privāto albuma kopiju aizdod paklausīties draugam.

    Atvainojos par mazliet beztēmu, patiesībā vienkārši gribēju pateikt, ka raksts ir ļoti labs un noderīgs, paldies! :)

  • #2

    suspends (Tuesday, 30 November 2010 12:14)

    Bet kā tad tur bij ar hdd, kad kaut kad ekonomikas policija Latvijas radio diskusijā par autortiesībām apgalvoja, ka uz cietņa glabāt mp3 aizliegts un viss. Uz jautājumu, kā tad, velns parāvis, iespējams legāli nopirkt un novilkt muzonu, lai dabūt to iekšā mp3 pleijerī bez kompja palīdzības, sāka stostīties ka nu jā, bet tāds nu mums likums, varbūt nedaudz līdz galam neizstrādāts. Es gan to nosauktu par bezjēdzību un absurdu.

  • #3

    normunds (Tuesday, 30 November 2010 12:21)

    suspends, ja atmiņa neviļ tajā raidījumā bija runa par juridiskas personas īpašumā esošu datoru. un uz tāda nav atļauts glabāt neko par ko nav papīru.

    p.s raksts labs, būs uz kurieni pasūtīt palasīties :)

  • #4

    suspends (Tuesday, 30 November 2010)

    normunds, diemžēl runa bija par fiziskajām personām un to datoriem, sagūglēju arī pasenu kakao rakstiņu - http://www.kakao.lv/index.php?zoomzina=3949&kas=Vai%20visi%20iPod%20lietot%C4%81ji%20Latvij%C4%81%20ir%20noziedznieki?
    Tiesa, nezinu gan kā pašlaik ir ar tām lietām, hdd joprojām ir bez autortiesību nodokļa?

  • #5

    normunds (Tuesday, 30 November 2010 13:22)

    suspends, es jau teicu, ka nepaļaujos uz savu atmiņu. tas raidījums bija pirms 3 vai 4 gadiem. to kā ir pašlaik tu vari izlasīt šajā rakstā un tikai nesaki, ka tev nav saprotams, ka tu vari turēt vienu kopiju no saviem legāli iegādātiem diskiem :)

  • #6

    Autornica.lv (Tuesday, 30 November 2010 13:33)

    Cik man zināms, Ekonomikas policija tiešām uzskata (uzskatīja?), ka kopēt cietajā diskā neko nevar, jo MK noteikumi par nesēja nodevu neparedz atlīdzību par cietajiem diskiem. Taču problēma nav likumā, bet tā iztulkošanā, lai gan vienmēr jau vieglāk ir pateikt, ka "likums nav līdz galam izstrādāts".
    Jāatcerās, ka likumam ir augstāks spēks kā MK noteikumiem. Un Autortiesību likumā melns uz balta ir pateikts, ka privātā kopija IR atļauta. Tas, ka valsts nenodrošina veidu, kā autori par to var saņemt sev pienākošos atlīdzību, nav lietotāju vaina.

  • #7

    Unabomberz (Wednesday, 01 December 2010 10:43)

    Pamanīju neprecizitāti:

    "taču nedrīkst lejuplādēt failus torentos, jo šādas kopijas nebūs tiesiski iegūtas"

    Neviens autortiesību aizstāvis manuprāt nekad nav apgalvojis, ka torrentos jau pēc noklusējuma neko lejupielādēt nedrīkst. Teorētiski es mierīgi drīkstu lejupielādēt Bēthovena ierakstus, kuriem notecējis 50 gadu blakustiesību termiņš. Vai Šekspūra darbus oriģinālvalodā.

    PS - kam par godu bloga adreses maiņa?

  • #8

    Autornica.lv (Wednesday, 01 December 2010 20:15)

    Paldies par precizējumu, Unabomberz. Protams, ka neaizsargātus darbus var brīvi izmantot. Domāju, ka praksē šāda veida failu apmaiņa tomēr ir margināla.

    Bet par domēnu - pārdevu veco par bargu naudu ;). Nu, labi, nepārdevu. Maiņa saistīta ar manām nesenajām pārdomām par bloga attīstības un izaugsmes iespējām. Kad sāku rakstīt, vēl nebija skaidras bildes, kas no tā visa sanāks.

  • #9

    Māris (Thursday, 02 December 2010 03:01)

    Tā jau visu var saprast, bet kāpēc a priori jau tiek uzskatīts, ka es kopēšu kaut kādu citu autoru darbus tajos nesējos? Ja es pats ikdienā pārvietoju/uzglabāju savā flešdraivā sevis fotografētas bildes, kāpēc man par to kādam jāmaksā nodoklis?

  • #10

    Autornica.lv (Friday, 03 December 2010 13:10)

    Māri, šai sakarā pirms dažiem mēnešiem bija Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kurā tiesa atzina, ka "likumīgi pamatoti var uzskatīt, ka privātpersonas pilnībā izmanto tām piešķirtās lietošanas tiesības, tai skaitā kopēšanu savām vajadzībām". Kas nozīmē, ka likums tev piešķir tiesības, tu maksā un tālāk jau pats brīvi izlem, vai kopēt vai nē. Šādā situācijā, protams, var tikai aicināt pilnībā izmantot savas tiesības uz privāto kopiju. Vai arī, ja ir tāda iespēja, reģistrēties AKKA/LAA kā profesionālajam lietotājam.

  • #11

    scAvenger (Saturday, 11 December 2010 11:17)

    Tātad sanāk tā - likums tev piešķir tiesības nopirkt veikalā desu. Tu obligāti samaksā (kaut arī desu nemaz principā neēd) un tālāk brīvi izvēlies - ņemt desu vai nē...

  • #12

    apjucis (Tuesday, 28 December 2010 10:33)

    Pag, bet KAM tad tā nauda aiziet??? Vai akkai? Tikai lūdzu nesakiet, ka autoriem. Šī visa autortiesību aizsardzības padarīšana izskatās pēc vēl lielākas autoru apzagšanas nekā failu lejupielādēšana torrentos, ko cik tad lielu procentu no visas pasaules mūziķiem tad viņi pārstāv? (smejies un raudi vienlaicīgi).. bet redz kasē par visiem..

  • #13

    Autornica.lv (Tuesday, 28 December 2010 15:03)

    @apjucis
    Domāju, ka kopumā pārstāvēto autoru procents ir diezgan liels. Ar Latvijas autoriem AKKA/LAA slēdz līgumus nepastarpināti. Savukārt tiesības pārstāvēt ārzemju autorus AKKA/LAA iegūst, noslēdzot savstarpējās pārstāvniecības līgumus ar citu valstu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

  • #14

    apjucis (Monday, 03 January 2011 15:18)

    Un kā tad paliek ar to naudu, kam tad tā tiek? Kurš tad tas lēmējs par to kuram autoram tā nauda aiziet, kuram nē? Manā kompī piemēram puse var būt akkas pārstāvēti darbi, puse nē, samaksāju par visiem, bet akkas pārstāvētie autori ir skaitāmi, nezinu, tūkstošos? Vai šī naudiņa tiks iedalīta visiem vienlīdzīgi? Kam pelnīti, kam nē, vai arī kā man tomēr izskatās - iedzīvošanās uz to pašu nabaga autoru rēķina, tikai likuma vārdā..

  • #15

    Autornica.lv (Monday, 03 January 2011 17:27)

    @apjucis
    Naudu saņem autori, mūziķi, aktieri, kā arī ierakstu un filmu producenti. Autortiesību likums nosaka, ka atlīdzība sadalāma pēc iespējas atbilstoši veiktajai darbu izmantošanai. Attiecībā uz tukšajiem nesējiem tas gan nav precīzi iespējams, jo neviens jau nesniegtu AKKAi savas mūzikas listes. Tāpēc tiek izmantotas prezumpcijas, ja nemaldos - par pamatu ņemot radio atskaņotās dziesmas.

    Par iedzīvošanos runājot - ne AKKA/LAA, ne citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas nedrīkst nodarboties ar peļņas gūšanu. Tiek segti vienīgi administratīvie izdevumi. Tā kā naudu saņem tikai tie autori, kam ir līgumattiecības ar AKKA/LAA, tad noteikti vajadzētu noslēgt līgumu vai vēlākais ik pa 3 gadiem aiziet pēc uzkrātās naudas, ja nav noslēgts līgums. Tukšā nesēja atlīdzību autors pats nevar iekasēt, likums to neparedz, tāpēc viņš neko nezaudē, bet tikai iegūst, ja noslēdz līgumu ar AKKA/LAA par šo tiesību administrēšanu. Pārējās tiesības viņš joprojām var paturēt sev, ja grib administrēt tās individuāli.