Kas kopīgs Haklberijam Finam un Dire Straits?

 

Kas kopīgs Haklberijam Finam un Dire Straits? Varbūt pamanījāt, varbūt nē - abi divi pēdējo nedēļu laikā pavīdēja ziņu slejās, rosinot jautājumu: ko iesākt ar politnekorektiem izteicieniem, ar vārdiem, kuru nozīme kopš darba radīšanas ir mainījusies? Abi gadījumi aktualizē arī tādu aspektu kā autora personiskās tiesības. Par tām šajā ierakstā. 

Autora personiskās jeb morālās tiesības ir daļa no likuma atzītās autortiesību aizsardzības. Kamēr autora mantiskās tiesības nodrošina autora kontroli pār darbu izmantošanu un tiesības uz atlīdzību, autora personiskās tiesības aizsargā autora attiecības ar viņa radošās darbības galarezultātu. Personisko tiesību uzdevums ir saglabāt autora garīgo saiti ar viņa darbu, darbu uztverot kā autora personības turpinājumu. 

Personisko tiesību apjomu nosaka Autortiesību likuma 14.pants, paredzot, ka ikvienam darba autoram ir neatsavināmas personiskās tiesības uz:

1) autorību;

2) darba izziņošanu;

3) darba atsaukšanu;

4) vārda, pseidonīma norādīšanu vai anonimitāti;

5) darba neaizskaramību;

6) pretdarbību jebkurai sava darba pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

Praksē dažādi strīdi par autora personiskajām tiesībām sastopami samērā bieži. Tā šobrīd notiek tiesvedība Nila Saksa prasībā pret Kasparu Dimiteru par autorības atzīšanu uz lugu "Vadonis". Tradicionālas ir nesaskaņas starp klientu un arhitektu, pasūtītājam pēc ēkas uzcelšanas pēc saviem ieskatiem izmainot atsevišķas detaļas, kas, arhitekta prāt, pārkāpj viņa tiesības uz darba integritāti. Autora personisko tiesību aspekts parādās arī ievadā minētajos piemēros: 

1. Divi profesori rediģē Marka Tvena grāmatu "Haklberija Fina piedzīvojumi", lai svītrotu no tās vārdus, kuri mūsdienu izpratnē aizskar Amerikas melnādainos iedzīvotājus. No autortiesību viedokļa tas būtu kvalificējams kā darba neaizskaramības pārkāpums, jo pārveidojumi un grozījumi darbā veicami tikai ar darba autora piekrišanu. Varbūt autora ieskatā šādi grozījumi un svītrojumi nemaz nav pieļaujami, jo tie maina darba būtību. Taču Marks Tvens ir miris tālajā 1910.gadā, un viņa autortiesību aizsardzības termiņš jau ir beidzies. Bez tam Marka Tvena dzīves laikā ASV neparedzēja autora personisko tiesību aizsardzību, un arī tagad tās nodrošina ierobežotākā apjomā kā Eiropā.

2. Dire Straits dziesmas "Money for Nothing" oriģinālversiju aizliedz raidīt Kanādas radio, jo tajā dzirdams gejus aizvainojošs apzīmējums. Atšķirībā no Marka Tvena daiļrades, Dire Straits dziesmu tekstu autortiesību aizsardzība vēl nav beigusies, tāpēc bez autoru piekrišanas neko svītrot un mainīt nedrīkst. Dziesmas autoriem ir divas iespējas: vai nu samierināties, ka konkrētā dziesma Kanādā vairs netiks atskaņota, vai arī piedāvāt citu dziesmas versiju. Vispār ir arī trešā versija: pārsūdzēt Kanādas raidorganizāciju uzraudzības padomes pieņemto lēmumu tiesā, ļaujot tiesai spriest par darba neaizskaramību, mākslas brīvību un iespējamo goda un cieņas aizskārumu.

 

Comments: 3 (Discussion closed)
  • #1

    Normunds (Thursday, 20 January 2011 11:28)

    Mūzikas biznesā gan vārdu nomaiņa nav nekāds retais gadījums, uzreiz prātā nāk Johnny Cash un Sunday Morning Coming Down ar rindiņu "I'm wishing, Lord, that I was stoned.", ko viņam palūdza iekš TV nedziedāt, bet viņš vienalga nodziedāja. Tieši tāpat arī jaunāko laiku mūzikā ir skaņdarbi kuros fuck un shit radio versijās ir aizstāti ar citiem vārdiem. Dire Straits gadījumā grūti spriest cik tieši faggot ir apvainojums homoseksuāļiem. Bet ņemot vērā, ka viņi paši ir ierakstījuši cenzētu radio versiju... hvz, būs laiks palasīšu to garo palagu.

    Bet Haka Fina piezīvojumu rediģēšana gan ir sviests. Moš tad jau jāsāk pārskatīt viss, kas cilvēces vēsturē ir uzrakstīts, sākot jau ar Bībeli, lai nedo dies tur kāds neatrod kaut ko aizvainojošu?

  • #2

    Autornica.lv (Thursday, 20 January 2011 20:43)

    Jā, arī šajos gadījumos ir ļoti grūti novilkt vienu, nešaubīgu līniju. Viens veiksmīgs piemērs man šķita Agneses Gailes atruna Rīgas Laikā: "Šeit un turpmāk jēdziens žīdi lietots kā familiārāks sinonīms oficiālajam un par vienīgo korekto uzskatītajam ebreji, jo līdz Otrajam pasaules karam - laikam, par kuru runāts šajā publikācijā, - latviski runājošie Austrumeiropas ebreji tieši tā sevi arī sauca. Viņi būtu turpinājuši sevi tā saukt, ja nebūtu iznīcināti, tāpēc par žīdiem es saucu kāda etnosa reģionālo apakšgrupu, kura vairs neeksistē un pie kuras tāpēc nevar pieskaitīt mūsdienu Latvijā dzīvojošos ebrejus, kuri turklāt uzsvērti ir lūguši sevi tā nesaukt" (Rīgas Laiks, 11.2010, 38.lpp.) Tai pat laikā arī ar šādām atrunām var manipulēt, tāpēc katrā atsevišķā gadījumā jāskatās, vai tās mērķis tomēr nav slēpts uzbrukums pieminētajām personām. Tas, ka kāds vispār varētu justies aizvainots, gan nebūtu pietiekami darbu cenzēšanai. Runa ir par kādas etniskas vai sociālas grupas pazemošanu, pat naida kurināšanu. Protams, tanī laikā, kad grāmata tika sarakstīta, apzīmējums bija ierasts un plaši lietots, un autora mērķis nebija nevienu aizvainot. Taču, ja mūsdienās situācija ir mainījusies un vārds ir ieguvis pavisam citu nokrāsu, tad ir jāizšķiras, kuras intereses mēs vērtējam augstāk.

  • #3

    Audie Benham (Monday, 06 February 2017 11:09)


    I know this if off topic but I'm looking into starting my own weblog and was wondering what all is needed to get setup? I'm assuming having a blog like yours would cost a pretty penny? I'm not very web savvy so I'm not 100% sure. Any suggestions or advice would be greatly appreciated. Appreciate it