Pasaka par to, kā plaģiāts pieveica profesoru

 

Reiz ne tik senos laikos dzīvoja kāds profesors. Dzīve viņam bija skaista un ražena, kā nekā viņš bija pavisam īsts profesors pavisam īstā universitātē. Uz zirņa viņam, par laimi, nenācās gulēt, jo nebija jau viņš nekāda princese, taču habilitācijas procedūru bija nokārtojis un kolēģu atzinību nopelnījis.

Tad kādu dienu profesors nolēma doties pasaulē laimi meklēt. Tā kā darbarūķi laimi atrod darbā, arī profesors to nemeklēja ne krustcelēs, ne līdakas solījumos. Tā vietā profesors vēlreiz kļuva par studentu, lai izmācītos par gudru juristu. Jo viņš bija daudzpusīgs profesors.

Gāja semestri, studijas raiti ritēja uz priekšu, profesors strādāja savā katedrā un paralēli apguva arī tiesību pasauli. Taču kā jau visām studijām, arī profesora studijām reiz pienāca gals. Bet pirms gala profesoram bija jāuzraksta galadarbs. Un te nu sākās profesora nedienas.

Kur gadījies, kur ne, profesora galadarbā bija iemitinājies plaģiāts. Sakopējis lērumiem teikumu un paragrāfu no kādas svešas grāmatas, plaģiāts tos visus bija sabāzis profesora galadarbā. Un tikko kā eksaminācijas komisija atvēra darba vākus, kopētie teksti kļuva redzami, izbira pa galdu un noklāja visas recenzijas un atzīmju lapas.

Gauži profesors centās pārliecināt eksaminācijas komisiju, ka neko nezina par plaģiāta pastrādātajiem nedarbiem. Velti. Komisija bija barga un nepielūdzama un izbeidza profesora studijas bez iecerētā gala. Taču it kā ar to vien nebūtu gana, arī īstā universitāte, kurā profesors bija īstais profesors, uzzināja par ļaunajiem plaģiāta nedarbiem un atlaida profesoru no darba aiz tikumības un taisnprātības apsvērumiem.

Jo kurš gan ir teicis, ka visām pasakām jābūt ar laimīgām beigām?

 

 

Write a comment

Comments: 3
  • #1

    Inese Riežniece (Friday, 04 February 2011)

    nu man jau šķiet, ka pasaka ir ar ļoti laimīgām beigām! Vismaz īstā sabiedrība un īstā universitāte ir atbrīvojusies no tāda bezmorāles profesora. Un tā būs arī laba mācība studentiem un visiem pārējiem - plaģiāti nerullē!

  • #2

    Autornica.lv (Friday, 04 February 2011 10:49)

    Ak, Inese, nopietnā! :)

    Nezinu, vai akadēmiskajā vidē, īpaši studentu vidū, šis gadījums iz dzīves ir guvis pietiekamu rezonansi. Ikvienu studiju kursu vajadzētu sākt ar šī precedenta izklāstu, lai tas tiešām ieurbjas līdz kaulam, ka plaģiāti nav pieļaujami.

  • #3

    Unabomberz (Friday, 04 February 2011 12:17)

    Oho, kas to būtu domājis. Ja pastāsts ir iz Latvijas dzīves, tiešām būtu vērts to katram studentam pirmajā lekcijā darīt zināmu, kā pati teici, lai ieurbjas līdz kaulam. Jo tieši izmešana no universitātes un publiskais fui ir tas, kam vajadzētu no plaģiātisma atturēt akadēmiskajā vidē.
    Un manuprāt akadēmiskajā vidē plaģiātisms nodara vēl lielāku postu kā citās jomās, jo tā rezultātā zinātne veģetē uz vietas, iesūno un atgremo pati sevi, neradot nevienu jaunu domu.