Maldi un patiesība par autortiesību reģistrēšanu

 

Autortiesību likums autoru darbu reģistrēšanu neparedz un neprasa. Darbu aizsardzībai nav nepieciešams ievērot arī nekādas citas formalitātes, arī ne plaši izmantoto © zīmi. Saskaņā ar Autortiesību likuma 2.panta pirmo daļu autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts.

 

Tomēr ikdienā autoriem ne reti rodas jautājums, kādus aizsardzības pasākumus iespējams veikt, lai strīdus gadījumā varētu pierādīt, ka tieši viņš ir īstais darba autors. Jo īpaši iesniedzot darbus konkursiem, pastāv risks, ka konkursa rīkotājs/pasūtītājs autora iesniegto darbu it kā neizvēlas, tomēr vēlāk izmanto, uzdodot to par savu darbu. Izplatīti ir gadījumi, kad internetā publiskotas fotogrāfijas tiek pārkopētas, varbūt nedaudz modificētas un ievietotas citās vietnēs zem sveša vārda. Piemēri par autorības piesavināšanos ir daudz un dažādi, tāpat kā pasākumi, kādi tiek ieteikti tiesību aizsardzībai. Jāsaka, ka vienas efektīvas metodes nav. Ja būs strīds, tad tiesa vērtēs visus tai iesniegtos pierādījumus to kopumā. Apskatīsim dažas no metodēm:  

1. Autortiesību prezumpcija

Saskaņā ar autortiesību prezumpciju par autoru tiek atzīta persona, kas ir norādīta uz publicēta, reproducēta vai publiskota darba, kamēr nav pierādīts pretējais. Tāpēc, ja lieta nonāks tiesā, tad tas būs pierādīšanas jautājums, kurš no abiem - prasītājs vai atbildētājs - ir īstais darba autors. Vajadzības gadījumā un pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa var nozīmēt ekspertīzi.

2. Autortiesības var reģistrēt ASV Autortiesību birojā

Šādu ieteikumu laiku pa laikam lasu tviterī vai kādā blogā, taču patiesībā no tā nav nekādas jēgas, ja vien nedzīvo ASV. Atšķirībā no Eiropas, ASV agrāk piemēroja darbu reģistrēšanas sistēmu, un lai tiktu atzīts par autoru, darbs bija jāreģistrē. Pēc ASV pievienošanās Bernes konvencijai šī prasība tika atcelta. Reģistrēšana gan ir nepieciešama, lai celtu prasību tiesā - taču tikai ASV un tikai ASV autoriem. Latvijas tiesai pierādījums par ASV piereģistrētām autortiesībām būs tikai tāds pats pierādījums kā visi pārējie. Savukārt, ja tiesāšanās notiks ASV, tad reģistrēšanas prasība uz ārzemnieku autortiesībām neattiecas. Tāpēc, ja nu kāds tiešām ir maksājis naudu un reģistrējis sava darba autortiesības ASV, tas var priecāties un būt lepns par iegūto apliecību, taču praktiskas nozīmes tai nav.

3. Darbu var reģistrēt AKKA/LAA

Darbu reģistrēšana AKKA/LAA notiek līgumattiecību ietvaros, autoram nododot tiesības licencēt konkrētus darbu izmantošanas veidus. Tas nozīmē, ka turpmāk licences par autora darbu izmantošanu izsniegs un atlīdzību iekasēs AKKA/LAA. Taču reģistrācija AKKA/LAA nav neapstrīdams autorības pierādījums. Strīdus gadījumā par šo faktu lems tiesa. AKKA/LAA šādā gadījumā ir jāieņem neitrāla pozīcija un vajadzības gadījumā pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā jāizlabo savā datu bāzē ziņas par darba autoru. 

4. Darbu var atsūtīt sev pa pastu

Šī pierādīšanas metode arī nāk no ASV, kur tā tiek dēvēta par "nabago ļaužu reģistrāciju". Proti, nevarot atļauties samaksāt reģistrācijas nodevu, autori ielika darbu aploksnē un nosūtīja paši sev (ierakstītā vēstulē). Vēstule jāglabā neatvērtā un nebojātā veidā, lai strīdus gadījumā to varētu uzrādīt tiesai. Arī šī metode tiesu nesaista, tomēr to var izmantot. Vēstules nosūtīšana var kalpot par papildus pierādījumu tam, ka darbs bija prasītāja rīcībā vēl ilgu laiku pirms to ieguva vai publiskoja atbildētājs. 

5. Darbu var uzrādīt notāram

Šī metode ir līdzīga iepriekšējai, tikai dārgāka :) Tā kā ne visus darbus iespējams nosūtīt sev pa pastu, var uzrādīt darbu notāram un lūgt sastādīt par to aktu. Iespējams, ka ne katrs notārs piekritīs taisīt aktu, taču Notariāta likums šādas notāra darbības atļauj. 

6. Darbu var aizsargāt ar ūdenszīmēm un citiem tehnoloģiskiem līdzekļiem

Ievietojot darbu internetā, autors no savām autortiesībām neatsakās un tās joprojām ir spēkā. Daudzi maldīgi uzskata, ka viss, kas ir internetā, ir publiski pieejami darbi, tāpēc to izmantošana ir neierobežota. Tā nav. Taču autoram ir jārēķinās, ka darbu kopēšanas un tālākas izplatīšanas iespējas ir daudz plašākas. Lai to nepieļautu, piemēram, fotogrāfiskus darbus var aizsargāt ar ūdenszīmēm vai digitālajiem parakstiem, kas ļauj izsekot darba ievietošanai citās interneta vietnēs. 

7. Citas metodes?

Aprakstītās metodes bija pirmās, kas man ienāca prātā, rakstot šo blogu. Ja tev ir zināmas vēl kādas, droši raksti komentāros!

 

Write a comment

Comments: 3
  • #1

    Zane (Monday, 14 February 2011 18:00)

    Ļoti interesanta un noderīga informācija! Uzzināju daudz ko jaunu, tāpēc, paldies!

  • #2

    Reynalda Billiot (Thursday, 02 February 2017 17:55)


    Hey just wanted to give you a quick heads up. The words in your content seem to be running off the screen in Firefox. I'm not sure if this is a formatting issue or something to do with internet browser compatibility but I thought I'd post to let you know. The style and design look great though! Hope you get the problem solved soon. Thanks

  • #3

    Ela Harwood (Friday, 03 February 2017 08:53)


    I will immediately grab your rss feed as I can't in finding your email subscription link or newsletter service. Do you've any? Kindly allow me realize in order that I may subscribe. Thanks.