Autortiesības Daugavpilī

 

Savā pēdējā ierakstā atvadījos līdz pavasarim, tanī brīdī vēl nezinot, ka pavasaris šogad – vismaz Vācijā – atnāks agri un strauji. Pēkšņi vienā brīdī uzplauka un ziedēja visi augi un puķes: magnolijas, pienenes, kastaņi, ceriņi un pat daža laba roze. Tāpat arī manā dzīvē viss šobrīd notiek vienlaicīgi un ar līdzvērtīgu svarīgumu. Blogs gribot negribot nokļuvis darāmo darbu saraksta lejasgalā.

 

Pa vidu visiem lielajiem darbiem biju aizbraukusi uz Latviju un pirmo reizi mūžā viesojos Daugavpilī. Tur notika Daugavpils starptautiskā zinātniskā konference, kas pulcēja dažādu nozaru pārstāvjus, tai skaitā arī juristus. Lasot konferences programmu, nopriecājos, ka vairāki referāti veltīti autortiesībām. Arī es, piesakoties konferencei, apsvēru kādu izteikti autortiesību tēmu – vai nu par e-bibliotēku vai par Autortiesību likumā noteiktajiem ierobežojumiem, kad autors pats nedrīkst licencēt savus darbus un tiesību administrēšana ir atļauta tikai kolektīvi (Autortiesību likuma 63.panta piektā daļa). Tomēr beigās izlēmu par labu tēmai, kas aptver visus intelektuālā īpašuma tiesību veidus un kas šobrīd man šķiet vissaistošākā no zinātniskā viedokļa. Tāpēc mans referāts bija par zaudējumu noteikšanu intelektuālā īpašuma lietās, aizstāvot iespēju alternatīvi faktiskajiem zaudējumiem piedzīt pārkāpēja negodīgi gūto peļņu. Tā kā patreizējā zaudējumu atlīdzības noteikšanas kārtība Latvijā tika ieviesta tikai 2007.gadā, tad šai sakarā vēl nav ne tiesu prakses, ne spraigu diskusiju juridiskajā literatūrā. Cerams, ka tāda ar laiku tomēr veidosies.

Tikai par autortiesībām, tai skaitā blakustiesībām, Daugavpilī pavisam bija trīs referāti. Diemžēl, viena no referentēm Iveta Zveja neieradās, tāpēc viņas priekšlasījumu „Autortiesību un blakustiesību aizsardzība – meklējot trauslo līdzsvaru digitālajā laikmetā” nedzirdēju. Inese Volkova uzstājās ar referātu „Blakustiesību subjekts un ar to saistītā problemātika”, akcentējot atsevišķas ar blakustiesību izpratni saistītas neprecizitātes un problēmas Latvijas juridiskajā literatūrā un tiesu praksē. Pēc tam mums izvērtās īsa diskusija par to, vai tiešām ir nepieciešams paredzēt atsevišķu aizsardzību Autortiesību likumā kabeļoperatoriem, taču ne pie kāda kopsaucēja tā arī nenonācām. Otrajā dienā ar referātu „Izplatīšanas tiesību izbeigšanās princips programmatūras gadījumā” uzstājās Rihards Gulbis. Viņš ziņoja par patreizējās likumdošanas nepilnībām attiecībā uz datorprogrammu izplatīšanu nemateriālā veidā, tās lejuplādējot internetā - un ierosināja analoģijas ceļā atzīt, ka arī šādā veidā legāli iegādātas programmas lietotājs drīkst atsavināt tālāk, ja viņam tās vairs nav nepieciešamas.

 

Kopumā man būtu gribējies nedaudz vairāk diskusiju - tas attiecas uz visiem nolasītajiem referātiem, ne tikai autortiesību. Tai pat laikā saprotu, ka pie patreizējā konferences formāta tas nav iespējams. Principā konferences mērķis ir dot iespēju doktorantiem un universitāšu docentiem ziņot par saviem pētījumiem, nevis rosināt ideju un domu apmaiņu. Visas iespējamās tiesību nozares ir "samestas vienā katlā", un ir grūti padziļināti diskutēt par specifiskiem jautājumiem, apzinoties, ka lielākā daļa auditorijas tikmēr žāvājas un nepacietīgi veras pulkstenī. Tomēr bija jauki satikt kolēģus un domubiedrus un gūt kaut nelielu ieskatu viņu veiktajos pētījumos.

 

Ar laiku nolasītie referāti tiks publicēti konferences rakstu krājumā, bet tikmēr konferences mājaslapā ir iespējams iepazīties ar to tēzēm.

 

Write a comment

Comments: 0