Autortiesību likums jāgroza soli pa solim

 

Žurnāls "Jurista Vārds" otrdien, 5. jūnijā, publicēs vairāku autortiesību ekspertu viedokli par šobrīd aktuālajiem autortiesību jautājumiem - publisko izpildījumu un Satversmes tiesas spriedumu datu nesēju lietā. Sagaidāms ļoti interesants žurnāla numurs. Ieskatam publicēju papildinātu un bloga formātam pieskaņotu fragmentu no savām atbildēm - par Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu Autortiesību likuma grozīšanai. Pārējo lasiet otrdienas "Jurista Vārdā"! 

Pēdējo mēnešu laikā atkal un atkal uzvirmo kaislības par to, kā saprast publiskā izpildījuma definīciju, jo īpaši, radio atskaņošanas kontekstā. Autortiesību likuma 1. panta 15. punkts paredz, ka publisks izpildījums ir

 

"darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras

tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību

veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka".

 

Gaidāmajā rakstā "Jurista Vārdā" es skaidroju, kā būtu iztulkojama publiskā izpildījuma definīcija. Manuprāt, kritērijs "ārpus ierastā ģimenes loka" nav jāsaprot burtiski un tas būtu attiecināms arī uz citām noslēgtām, savstarpēji saistītu personu grupām, piemēram, draugiem un pat kolēģiem. Šāds iztulkojums atbilstu arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, kuru savā blogā uzskatāmi ir atspoguļojis jurists Andris Tauriņš. No šāda skatījuma esošā publiskā izpildījuma definīcija varētu palikt kāda tā ir, ar nosacījumu, ka tiesas to interpretē, ievērojot juridiskās metodes kanonus. Tai pat laikā nav nekāds noslēpums, ka Latvijas tiesas ir ļoti noslogotas. Nebūtu taisnīgi likt indivīdiem gadiem tiesāties, lai noskaidrotu publiskā izpildījuma robežas. Situācijas uzlabošanai ir nepieciešama likumdevēja iejaukšanās. Šai sakarā Kultūras ministrijas darba grupa jau strādā pie publiskā izpildījuma definīcijas precizēšanas.

 

Nenogaidot darba grupas piedāvājumu, grozījumu projektu jau ir sagatavojuši un iesnieguši vairāki Saeimas deputāti. Deputātu likumprojekts paredz divas ļoti svarīgas izmaiņas. Pirmkārt, ģimenes loka kritērijs tiek aizstāts ar komerciālo nolūku, sašaurinot publisko izpildījumu tikai uz tādiem izpildījumiem, kas veikti komerciālā nolūkā. Otrkārt, paredzēts, ka raidorganizāciju pārraižu publiska demonstrēšana vai atskaņošana nav publisks izpildījums.

 

Diemžēl lielā steigā sagatavotie grozījumi ir klajā pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām autortiesību un blakustiesību aizsardzības jomā. Jo īpaši izņēmums par labu radio pārraidēm neiztur autortiesību doktrīnā pastāvošo trīssoļu testu (three-step-test). Trīssoļu tests ir kodificēts Bernes konvencijas 9.pantā otrajā daļā (attiecībā uz reproducēšanas tiesībām), TRIPS līguma 13.pantā un Pasaules tirdzniecības organizācijas Autortiesību līguma 10.pantā, no kura tas pārņemts arī Eiropas Savienības Autortiesību direktīvas 5.panta 5.punktā. Trīssoļu tests paredz nosacījumus, pie kādiem drīkst ierobežot autora izņēmuma tiesības: izņēmuma tiesības drīkst ierobežot tikai īpašos gadījumos (1. solis), ja tas nav pretrunā ar darba normālu izmantošanu (2. solis) un nepamatoti neierobežo autora likumīgās intereses (3. solis). 

 

Savulaik līdzīgs, taču ne tik plašs autortiesību ierobežojums tika ieviests arī Amerikas Savienoto Valstu Autortiesību likumā. Pēc aktīva restorānu un kafejnīcu lobija no publiskā izpildījuma definīcijas tika izņemta radio atskaņošana ēdināšanas vietās, kuru platība nepārsniedza noteiktu lielumu. Eiropas Savienība uzskatīja, ka ASV nav ievērojusi trīssoļu testu un tādējādi ir pārkāpusi TRIPS līgumu. Eiropas Savienība vērsās Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izskatīšanas komitejā un panāca sev labvēlīgu atzinumu. PTO norādīja, ka:

1) īpašs gadījums ir tikai tad, ja izņēmums ir skaidri definēts un tā piemērošanas joma ir šaura ("a limitation or exception in national legislation should be clearly defined and should be narrow in scope and reach"). 

2) Izņēmums ir pretrunā ar darba normālu izmantošanu, ja tas izslēdz tirgus sektorus, kuros autori var rēķināties ar savu darbu izmantošanu ("areas of the market in which the copyright owner would ordinarily expect to exploit the work").

3) Izņēmums nepamatoti ierobežo autoru tiesības, ja tas izraisa vai var izraisīt nepamatotus ienākumu zudumus tiesību īpašniekiem ("an exception or limitation causes or has the potential to cause an unreasonable loss of income to the copyright owner").

 

Piemērojot šos kritērijus deputātu sagatavotajam likumprojektam, secināms, ka regulējums neiztur trīssoļu testu. Regulējums, kas nosaka, ka radio atskaņošana publiskās vietās vispār nav uzskatāma par publisko izpildījumu, ir pārāk plašs. Ja uz radio atskaņošanu vairs neattiektos noteikumi par publiskā izpildījuma definīciju, tad tādi uzņēmumi kā tirdzniecības centri, sporta zāles un ēdināšanas vietas pilnībā būtu izslēgti no Autortiesību likuma piemērošanas, ja tie atskaņotu nevis ierakstu mūziku, bet radio. Šāds izņēmums radītu nepamatotus ienākumu zudumus autoriem un izpildītājiem, jo tie nesaņemtu atlīdzību par savu darbu atskaņošanu tādām publikas grupām, kuras neaptver raidorganizācijām izsniegtā raidīšanas licence. 

 

Vēl viens likumprojekta trūkums ir, ka tā izstrādes gaitā bez ievērības ir atstāts arī Autortiesību direktīvas 5.panta 3.punkts. Šī norma paredz, ka dalībvalstis var paredzēt izņēmumus vai ierobežojumus publiskā izpildījuma tiesībām tikai direktīvā konkrēti uzskaitītos gadījumos. Starp izsmeļoši uzskaitītajiem izņēmumiem nav ne visaptveroša nekomerciāla izmantošana, ne radio pārraižu publisks izpildījums.

 

Par laimi, deputātu sagatavotais likumprojekts vēl ir tikai pašā likumdošanas sākumstadijā. Cerams, ka "Jurista Vārdā" publicētās ekspertu atziņas palīdzēs deputātiem pieņemt taisnīgu, precīzu un juridiski korektu publiskā izpildījuma definīciju. Pretējā gadījumā Latvija droši var rēķināties gan ar pārkāpumu procedūru Eiropas Savienības Tiesā, gan autoru un blakustiesību īpašnieku zaudējumu atlīdzības prasībām par Satversmes 113. panta neievērošanu. Kā datu nesēju lietā norādīja Satversmes tiesa: "Ja konkrtas tiesbas ir ietvertas Satversm, tad valsts vairs nevar atteikties ts stenot. Ts vairs nav tikai deklaratva rakstura tiesbas, un to aizsardzbai Latvij pieširta konstitucionla vrtba".

 

Write a comment

Comments: 5
  • #1

    Aigars Mahinovs (Saturday, 02 June 2012 14:28)

    Kādas tad, interesanti, ir "publikas grupas, kuras neaptver raidorganizācijām izsniegtā raidīšanas licence"??? Faktiski tiek redefinēts raidorganizācijām izsniegtās licences darbības domēns - tā vietā, ka raidorganizācijas licence beidzās radio aparātā, jaunajā formulējumā raidorganizācijai ir tiesības raidīt līdz cilvēku ausīm un tas, kam pieder un kur atrodas radio aparāts, kas ir šīs retranslācijas tehniskais starpnieks vairs nav svarīgi. Šādā kontekstā trīssoļu tests netiek pārkāpts, jo netiek definēts jauns autortiesību izņēmums, tā vietā tiek pārdefinēts cik tālu sniedzas jau piešķirtās un apmaksātās tiesības.

  • #2

    Autornica.lv (Saturday, 02 June 2012)

    Nevienā brīdī neesmu apgalvojusi, ka raidīšanas licence beidzas radio aparātā. Tieši pretēji. Ja izlasītu rūpīgāk, pamanītu, ka esmu skeptiski noskaņota par ļoti plašo publiskā izpildījuma izpratni, kādu to šobrīd sludina kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Taču raidīšanas licence beidzas brīdī, kad radio pārraide tiek atskaņota plašākai publikai un ir uzņēmuma piedāvātā pakalpojuma sastāvdaļa. Ja šoferis klausās radio savā kabīnē, tas nav nekāds publiskais izpildījums, taču to Autortiesību likums pasaka jau tagad, vienkārši ir jāmāk to taisnīgi un saprātīgi iztulkot.

  • #3

    Aivars Hermanis (Sunday, 03 June 2012 09:57)

    Vai galvenā problēma Autortiesību likuma piemērošanā nav "ierastā ģimenes loka" tulkojuma neesamībā ? Varbūt likumdevējam vajadzētu precīzāk iezīmēt "loka" robežas ?

  • #4

    Unabomberz (Monday, 04 June 2012 10:22)

    @Autornica - Visu jau skaisti un pareizi uzrakstīji, bet ja reiz likumprojekta anotācijā var uzrakstīt, ka "indivīda tiesības likumprojekts neierobežo" tad ko nu tur vairs. Par kolēģiem kā ierasto loku nevaru piekrist. Drīzāk tas būtu pietiekami individuāli vērtējams gadījums skatoties uz faktiskajiem lietas apstākļiem. "Loka" precīzāka iezīmēšana būtu iespējama, tai pat laikā manuprāt pareizāk būtu bijis atstāt kā ir un lai tiesu praksē tiek interpretēts. Lai vai kāda būs tā definīcija, interpretācijai tur tik un tā būs ļoti plašs lauks.

    Tā saucamajai "apakšējai robežai" no kuras sākas publiskais izpildījums ir pietiekami daudz skarbu piemēru ne tikai interpretācijas ziņā bet arī salīdzinošajās summās. Kaut vai Lielbritānias Kwik Fit case, vai ļoti pamācošais par ietaupīšanuas veidu kurš izpaužas kā "mūzikas izslēgšana" (Sk. http://www.dailymail.co.uk/news/article-1322287/Police-officers-banned-listening-music-work-save-23k.html )

  • #5

    Normunds (Tuesday, 05 June 2012 14:56)

    Es tikai pajautāšu - vai "ģimenes loks" nav stipri neveiksmīgs angļu "private use" tulkojums latviešu valodā?