Direktīvas projekts: AKKA/LAA un LaIPA nākotnē gaida stingrākas likuma prasības


Eiropas Komisija šodien publiskoja sen solīto direktīvas projektu par autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Ar saskaņotas likumdošanas palīdzību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs Komisija cer sasniegt divus galvenos mērķus: izveidot vienotu digitālo tirgu, kā arī veicināt caurskatāmu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību. Dokuments vēl atrodas sākuma stadijā. Līdz direktīvas pieņemšanai Eiropas Parlamentā un tās prasību pārņemšanai Latvijas Autortiesību likumā noteikti paies vismaz pāris gadu. 

Eiropas Komisija jau sen bija norādījusi uz nepieciešamību modernizēt muzikālo darbu tirgu internetā. Kaut arī internets pēc savas būtības ir bezrobežu, tomēr autortiesību teritoriālais raksturs ļauj regulēt muzikālu un literāru darbu pieejamību atkarībā no lietotāja atrašanās valsts. Gandrīz katrs interneta lietotājs ir saskāries ar paziņojumu, ka attiecīgais saturs viņa mītnes vietā nav pieejams. Vēl jo vairāk - nepieejami ir ne tikai atsevišķi muzikālie darbi, bet pat pakalpojumi. Tā, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, Latvijā tikai kopš pagājušā gada beigām darbojas iTunes, savukārt tādi servisi kā Spotify nav pieejami joprojām. Līdzīga problēma pastāv arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas ir vai nu pārāk mazas patērētāju skaita ziņā kā Malta un Luksemburga, vai arī nav pietiekami maksātspējīgas kā Grieķija un Rumānija. Ņemot vērā nepieciešamās investīcijas un nelielo atdevi, digitālo pakalpojumu piedāvātājiem šie tirgi nav gana pievilcīgi. Viena no nepieciešamajām investīcijām ir autortiesību licence, ko tradicionāli katrā valstī izsniedz sava kolektīvā pārvaldījuma organizācija, piemēram, Latvijā AKKA/LAA, Igaunijā EAÜ, Lietuvā LATGA-A, Vācijā GEMA un Francijā SACEM. Bez tam atkarībā no iecerētā pakalpojuma arī vienas valsts ietvaros var nākties slēgt līgumus ar vairākām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, piemēram, autortiesību organizāciju AKKA/LAA un blakustiesību organizāciju LaIPA. Komisija grib novērst pastāvošo tirgus sadrumstalotību un panākt, ka viena kolektīvā pārvaldījuma organizācija var izsniegt licenci darbu izmantošanai internetā, kas ir spēkā vairākās vai pat visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Direktīvas projekts paredz, ka šādas licences varēs izsniegt tās organizācijas, kas atbildīs minimālajām prasībām un spēs nodrošināt precīzu darbu uzskaiti un norēķināšanos ar autoriem. Savukārt tās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas izvēlēsies arī turpmāk darboties tikai savas valsts robežās, varēs pieprasīt, lai citu valstu organizācijas pārstāv tās intereses Eiropas Savienības mērogā. Vienlaicīgi Komisija noraida iespēju veidot vienu visaptverošu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju visai Eiropas Savienībai, baidoties no negatīvajām monopola sekām.

 

Direktīvas projekts paredz arī vairākas obligātās prasības un pienākumus, lai veicinātu labu pārvaldību un efektivitāti kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbā. Šie noteikumi attieksies uz visām Eiropas kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, neatkarīgi no tā, vai tās izsniegs pārrobežu licences vai darbosies tikai nacionālā mērogā. Tā, piemēram, dokuments nosaka, ka autoriem ir jābūt iespējai izvēlēties, kurus darbu izmantošanas veidus tie nodod kolektīvai pārvaldīšanai, bet kurus turpina administrēt individuāli. Tāpat kolektīvā pārvaldījuma organizācija nedrīkst diskriminēt tās biedrus un tai ir jārūpējas par dažādu interešu grupu līdzsvaru organizācijas iekšienē. Attiecībā uz darbu izmantotājiem direktīvas projekts paredz, ka organizācijas piemērotajiem tarifiem ir jāatspoguļo licencēto darbu ekonomiskā vērtība tirgū. Savukārt visas sarunas par licences līgumu noslēgšanu ir jāved labā ticībā. Atsevišķā nodaļā ir atrunātas arī informācijas pieejamības un publiskošanas prasības, kas kolektīvā pārvaldījuma organizācijām turpmāk būs jāievēro attiecībās ar tās biedriem, citām organizācijām, darbu izmantotājiem un sabiedrību kopumā. Visbeidzot direktīvas projekts nosaka, ka dalībvalstīm ir jāparedz efektīvi strīdus risināšanas mehānismi un gan autoriem, gan darbu izmantotājiem ir jābūt iespējai aizstāvēt savas tiesības tiesā.

 

Latvija pieder pie valstīm, kas jau tagad ar Autortiesību likuma palīdzību samērā detalizēti regulē kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību. Visām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāsaņem atļauja darbības uzsākšanai un tās atrodas Kultūras ministrijas uzraudzībā. Tomēr daži jautājumi nav atrunāti vispār vai arī ir neprecīzi. Īpaši jāuzsver direktīvas projektā paredzētās autoru izvēles tiesības, kas Latvijas apstākļos ir būtiskas attiecībā uz tiesībām pašiem administrēt savus koncertus. Pēc pašreizējās prakses mūziķiem, kas savos koncertos spēlē paši savus skaņdarbus, arī ir jāizņem AKKA/LAA licence. Lai arī vēlāk šī summa viņiem daļēji tiek izmaksāta atpakaļ, tomēr tas prasa papildus finanšu līdzekļus, kas nav pieejami zināmu laika posmu un no kuriem tiek ieturēti AKKA/LAA administratīvie izdevumi. Direktīva varētu veicināt šīs prakses maiņu. Tāpat jaunums ir prasība, ka licences tarifiem ir jābalstās uz ekonomiskiem kritērijiem. Līdz šim vienīgā prasība Autortiesību likumā bija, ka tarifiem ir jābūt taisnīgiem. Vispār neregulēts jautājums līdz šim ir autoru kopsapulces, kā rezultātā AKKA/LAA biedru sapulces notiek tikai reizi trīs gados. Atbilstoši direktīvai biedru sapulces būs jāsasauc vismaz reizi gadā (šādu praksi piekopj daudzas organizācijas, arī LaIPA), kas nodrošinās lielāku autoru līdzdalību organizāciju darbībā.

 

Kopumā apsveicot direktīvas projektu, šobrīd tomēr ir grūti paredzēt, vai jaunie noteikumi atvieglos digitālo tirgu. Ļoti iespējams, ka līdz direktīvas pieņemšanai tas jau būs attīstījies citā virzienā. Savukārt attiecībā uz Latvijā pastāvošajām problēmām ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām vismaz pēc pirmās iepazīšanās ar direktīvas projektu jāsecina, ka daudzas problēmas joprojām paliek nacionālā likumdevēja kompetencē. Varbūt, ka direktīva to mudinās mērķtiecīgāk pievērsties sasāpējušo jautājumu risināšanai.

 

 

Write a comment

Comments: 9
  • #1

    Unabomberz (Wednesday, 11 July 2012)

    Domāju, ka direktīvas sākotnējo galveno mērķi (transparency parādījās vēlāk) - online izmantošanas licenču saņemšanas atvieglošanu, EK ir neglābjami nofeilojusi ar savu 2005.gada "soft law" rekomendāciju. Ja 2004.gadā organizācijas varēja piedāvāt single point of entry licenci online izmantošanai, tad pēc CISAC lietas tas vairs nav iespējams un sasmelt izlieto vairs nevar, jo tādi milži kā Universal, Sony, EMI un Warner īsteno tiešo licencēšanu un par mazo valstu repertuāru pieejamību tiešsaistē visiem dziļi vienalga. Nu ko - organizāciju teritoriālais monopols ir aizvietots ar visas ES ietvaros eksistējošu meidžoru oligopolu. Lieliska ziņa megazvaigznēm, bet nacionālie repertuāri un nišas repertuāri tagad kļuvuši tik nenozīmīgi, ka to dēļ neviens online izmantotājs neies ķēpāties un meklēt licences. Neizmantos un viss.

    Kas attiecas uz caurspīdīguma prasībām direktīvas projektā ir visai maz kā jauna priekš Latvijas.

    Attiecībā uz koncertiem nedomāju ka Tev ir taisnība. Direktīva runā par "rights ,categories of rights or types of works" t.i. būtībā normatīvajā aktā tiek kodificēts tas, kas bija skatīts savulaik ECJ (GEMA I un GEMA II lietas par biedru tiesībām attiecībā pret organizāciju, nešaubos, ka tās tev ir zināmas labāk par mani, jo īpaši vācu valodas zināšanu dēļ. Varbūt ir iespēja panākt, lai šos vecos spriedumus notulko vismaz angļu valodā?). Publiskais izpildījums kā bija tā arī paliks publiskais izpildījums neatkarīgi no vietas un neviens to nešķiros atkarībā no izpildījuma vietas, jo tā ir viena un tā pati tiesība.

    Bet nu ja reiz beidzot oficiāli teksts ir pieejams, jāiet iepazīties kārtīgi.

  • #2

    Autornica.lv (Friday, 13 July 2012 09:33)

    Paldies par komentāru, Unabomberz! Gluži manas domas par sadrumstaloto tirgu un Komisijas darba līdzšinējo rezultātu. Piedāvātais projekts tā arī neatbild uz jautājumu, kā panākt Eiropas licences un tas arī nesniedz KPO nepieciešamās garantijas šādu licenču ieviešanai. Redzēs, kā tas viss attīstīsies. Kā zināms, Eiropas Parlamenta pozīcija KPO jautājumos būtiski atšķiras no Komisijas pozīcijas, tāpēc ir vēl iespēja, ka galīgais variants būs pavisam citādāks. Principā sagatavotais projekts tikai apliecina, ka Komisija tomēr īsti nezina, kā tikt galā ar izveidojušos situāciju. Katrā ziņā es biju gaidījusi ko vairāk, jo īpaši pēc tik ilgas gatavošanas.

    Kas attiecas uz koncertiem, tur gan nepiekrītu. GEMA I un II lietas bija pirms 40 gadiem, kopš tā laika izpratne par KPO un tās biedru attiecībām ir diezgan mainījusies. Protams, KPO ir tiesības un pat pienākums strādāt efektīvi, kas nozīmē arī to, ka tai ir nepieciešams noteikts tiesību apjoms. Taču autoru brīvība izvēlēties tiek akcentēta aizvien vairāk. Pēc GEMA I un II ir bijušas arī U2 un The Cure (var izlasīt angliski, ok, tas nebija ES līmenī, bet "tikai" Lielbritānijas), Komisija ir skatījusi Duft Punk sūdzību (lēmums franciski). Un kas attiecas uz efektīvu administrēšanu - domāju, ka "types of works" ir grūtāk administrēt kā izņemt no kopējā katla dažus koncertus, jo īpaši pie "ārkārtīgi lielā" Latvijas tirgus. Starp citu, Latvijas Autortiesību likums jau paredz šķirošanu pēc izpildījuma vietas!

  • #3

    Unabpmberz (Friday, 13 July 2012 10:00)

    Nu Daft Punk lieta tomēr bija par tiesībām izslēgt teritoriju, nevis izmantojuma veidu. Ar to taču nav problēmu.

  • #4

    Autornica.lv (Friday, 13 July 2012 10:08)

    Daft Punk bija par tiesībām administrēt individuāli. Puiši gribēja daļu tiesības administrēt paši, daļu uzticēt britiem un daļu nodot SACEM.

  • #5

    Unabomberz (Friday, 13 July 2012 14:40)

    Daft Punk lietu tik labi neatceros, kur tas laiks, kad viņu pētīju, bet, "administrēt pašiem" tās lietas ietveros bija saistīts ar sadalījumu publ. izp./reproducēšana, kas iekļaujās GEMA kategorijās un administrēšanu ārpus SACEM tiešās licencēšanas teritorijas, t.i. tā lieta nekādi nedalīja publisko izpildījumu sīkāk. Pretējā gadījumā nedomāju, ka RAMMSTAIN būtu izstājies no GEMAs. (Patiesā sāls gan jau slēpās nodokļos naudai, kura nāk no ārvalstīm, jo ja tev pašam pieder izdevniecības kompānija, naudu izdevīgāk ir laist caur juridiskās personas kontiem, mazāks atbirums tēvocim Semam un ātrāka naudas aprite).

    Ja mēs teorētiski šķeļam publisko izpildījumu koncertos atsevišķi, pārējais atsevišķi, tad rodas ķecerīgs jautājums - priekš kam vispār līgums ar KPO, ja autors par pārējo izpildījumu, kurš ir tikai kolektīvi, atlīdzību var saņemt uz AT likuma 66.p.4.daļas pamata? KPO organizācija tad vispār var atteikties slēgt līgumu, pamatojot savu pozīciju ar to, ka viņa uz likuma pamata tāpat autoram izmaksās tikai kolektīvi administrējamo atlīdzību, jo to darīt viņai ir pienākums uz likuma pamata, sekojoši no organizācijas puses "no point to contract at all".

    Nu "types of works" man kā reize liekas organizācijām grūtības nesagādā, jo situācija, kur viena organizācija administrē daudzus darbu veidus kā Latvijā ir vairāk izņēmums nekā likumsakarība (mazais tirgus). Un šķirot darbu veidus organizācijas nekad nav atteikušās, jo šādam iedalījumam ir pakārtoti visi līgumi, t.i. no praktiskās puses šis nošķīrums jau pastāv un tā ievērošanai no KPO puses nekādas aktīvas darbības nebūs nepieciešamas.

  • #6

    Autornica.lv (Sunday, 15 July 2012)

    Nav taču runa par koncertiem vispār, bet gan par saviem koncertiem. Tas, ka šobrīd KPO vadās tikai pēc "visu vai neko" principa (tava ķecerīgā jautājuma garā), nav gluži savietojams ar konkurences tiesību principiem, jo daudzos gadījumos jau pārsniedz robežu tam, kas objektīvi ir nepieciešams līguma izpildei. Pat tevis minētā GEMA piedāvā alternatīvu norēķinu variantu tādiem koncertiem, kur vismaz 80 % ir paša mūzika. Un kā rāda tendences (jau minētais Daft Punk, Komisijas 2005.gada Recommendation, arī aktuālais direktīvas projekts), tad Komisija iestājas par autora izvēles brīvību. Tāpēc, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums.
    Par "types or works" gan es kļūdījos. Tikai vakar izlasīju arī visus direktīvas apsvērumus un pavadošo tekstu un tad arī atradu norādi, ka tas attiecas uz multirepertuāra sabiedrībām. No paša direktīvas teksta radās iespaids, ka runa ir par dažāda veida mūzikas darbiem, līdzīgi kā Komisija to bija iecerējusi ar savu Recommendation. Taču tas nemaina apstākli, ka Latvijas tirgus ir gana mazs, lai varētu nošķirt publisko izpildījumu savos koncertos no publiskā izpildījuma svešos koncertos, ja nepieciešams - pieprasot par to samērīgu administratīvo izdevumu atlīdzību.

  • #7

    Laterna (Thursday, 02 August 2012 09:10)

    Paldies, burvīga diskusija. Es vairāk par praktisko pusi - pieļaujot, ka tas notiks - interesanti, kā tad varēs nošķirt "pašu koncertus" no nepašu? iecere, protams, saprotama, bet prakstiskā puse pieklibos pasmagi.

  • #8

    credit one (Thursday, 03 December 2015 11:09)

    Interesants un noderīgs raksts.

  • #9

    sms (Wednesday, 17 February 2016 18:34)

    Eiropas komisija jau nu gan varēja izmantot labu iespēju vienreiz paklusēt.